Skatītāju Vērtējums:

Hje-Jonga (Jeon Ji-Hyun) ir jauna māksliniece, kura strādā pie sava vectēva antīko lietu veikaliņā Amsterdamā un, savos divdesmit piecos gados, gaida mūža pirmo mīlestību.

Kopš kāda patīkama un sena atgadījuma, meitene bieži vien saņem viņas iemīļotās puķes – margrietiņas no slepena pielūdzēja. Viņa gaida, kad šis pielūdzējs atklāsies...

Papildus Hje-Jonga pelna naudiņu skicējot cilvēkus Amsterdamas ielās.

Kādu dienu pie viņas pienāk kārtējais klients (Lee Sung-Jae) (Interpola aģents) – korejietis ar margrietiņām rokās, kurš vaicā vai meitene nevar viņu uzskicēt. Protams, 30 eiro, un skice top... Gan margrietiņas, gan meitenes iekšējās sajūtas vēsta, ka šis vīrietis ir īstais...

Arī vīrietis savā sirdī sajūt pārmaiņas, un aizvien biežāk apciemo meiteni - abi uzsāk attiecības, lai gan viens par otru neko daudz nezina, un arī margrietiņas bija tikai sakritība...

Patiesā mīlestība (Jung Woo-Sung) (profesionāls slepkava) atrodas pavisam netālu...

Es saprotu, ka par filmu daudzi stāv un krīt. Uz pirmo acu skatienu, jā, pie filmas strādā ļoti laba komanda, gan aktieri, gan arī cilvēki kameras otrā pusē... Bet, diemžēl jāsaka, bet... šis ir tas gadījums, kad visu zvaigžņu izlase nespēj parādīt izcilu sniegumu.

Iedomājaties – Endrjū Lau režisora krēslā (Infernal Affairs, Initial D), Kvaks Ja-jongs (My Sassy Girl) saraksta stāstu, un galvenajās lomās ir Jeon Ji-hjun (My Sassy Girl) ar diviem labiem vīriešu lomas izpildītājiem. Tam vajadzēja nostrādāt!

Filmas sākums šķita aizraujošs – skaista ainava, klasikā mūzika, skaista meitene, māksla, Amsterdama – eksotika. Vienkārši oga, bet šī oga sāk palikt aizvien skābāka līdz ar filmas sižeta attīstību. Man patika viens epitets, kas tika attiecināts uz šo filmu – šis darbs ir kā izstiepta Amsterdamas tūrisma reklāma. Tam daļēji varu piekrist.

Bet tas nav ļoti ļaunā nozīmē, pretēji, sākotnēji tas ir saistoši un sniedz baudījumu, tomēr ar laiku izskatās pēc muļļājuma, kur konkrētas lietas tiek maltas un maltas, bet centrālais margrietiņu lauku skats ar bez apstājas aizkadra stāstījumu jau pārspēlē savu lomu.

Piekrītu lielam cilvēku daudzumam, ka aktrise Jeon Ji-hyun ir skaista sieviete, kuru var vērot ar interesi, tomēr atkal jau... lietas sāk līdzināties kaut kādam idol tipa video.

Vēl viena negatīva iezīme ir filmas samākslotība. Tik daudz tiek stāstīts aizkadrā par to kas notiek un kāpēc notiek, ka skatītājam vispār vairs nav jādomā. Tas taču jau ir parādīts uz ekrāna! Personāži noslēguma daļā sāk rīkoties absurdi, padarot filmu nedaudz par seriāla cienīgu – akmentiņš scenārija autora dārziņā!

Nenorakšu „Margrietiņu” līdz ar zemi, tomēr biju cerējis uz ko vairāk, tāpēc aiz cieņas pret ieguldījumu un cilvēkiem, kas strādāja pie filmas, mans vērtējums ir nedaudz piepušķots, lai gan tā vai tā nesniedzas pārāk augstu.