Skatītāju Vērtējums:

Haname (Kumiko Aso) dzīvo kosmopolītes dzīvi, tomēr, kopš viņa bērnībā purvā nogremdēja sava tēva dāvināto laimes kaķi, dzīvē nekas neiet kā nākas. Ikdienas viņa pamostas ar domu, ka dzīve un lietas apkārt viņai, pamazām rūsē...

Viņas darbavieta ir apdraudēta, jo žurnāls, kurā Haname strādā kā redaktore, ir uz iznīkšanas robežas. Viņas mīļotais vīrietis ir devies strādāt uz Milānu, un kādu dienu pat viņas māte, mēģinot notvert ūdens garu Kappu, nokļūst slimnīcā komas stāvoklī.

Tomēr Hanames dzīve pagriež citu sejas pusi, kad viņa atrod mātes sen rakstītu vēstuli, kurā minēts, ka Hanames tēvs ir cits vīrietis...

Drīz vien Haname atrod savu īsto tēvu, kurš, izrādās, ir antīko lietu tirgonis - mahinators ar iesauku Gaismas Spuldze (Morio Kazama), kā arī iepazīstas ar pankrokeri Gasu (Ryo Kase).

Šie abi neordinārie vīrieši ir tieši tas, kas Hanami atdzīvina un iepin amizantu notikumu virknē.

Šī filma kalpoja kā iepazīšanās ar režisora Satoši Miki daiļradi, kurš pazīstams pēc vairākām jautrām, jaukām, dinamiskām un jocīgām komēdijām. Šie vārdi diezgan tiešā veidā raksturo arī šo filmu.

Tie cilvēki, kas filmu skatās, lai gūtu pilnīgu, viengabalainu stāstu, var aizmirst par šo darbu. „Ātri Pagatavojamais Purvs” ir epizožu komēdija, kas savijās vienā, jāsaka, nedaudz saraustītā stāstā ar krasiem sižeta pavērsieniem.

Tomēr šīs epizodes, jancīgais humors un patiesums savietojamībā ar ļoti labu aktieru grupu un režiju, sniedz patīkamus un izklaidējošus mirkļus. Jāmin, ka humora pilnīgākai uztveršanai, būtu jāzina šis tas par Japānas ikdienas dzīvi.

Filma neliek garlaikoties, un ja pat noteiktas ainas liekās jau apspēlētas citās komēdijās, tad Satoši tās izceļ tik tālu, ka aina kļūst par apsmieklu pašai ainai. Piemēram, fragments ar dīvainajiem mantu uzpircējiem, kurā viens no viņiem atsit galvu pret durvju pārliktni... trīs reizes.

Kumiko Aso vienkārši apbrīnojami atveido enerģiskās un optimistiskās Hanames tēlu. Šīs aktrises prasmes patiešām aug līdz ar gadiem. Tomēr režisors filmā neļauj spīdēt tikai vienam aktierim. Katrs no aktieriem ar savu aktierspēli un scenārija tēlu ir pievilcīgs. Aktieru dialogi un ekrāna ritlaiks ir sakombinēts tā, ka filma nav viena aktiera darbs.

Filmas noskaņa atsauc atmiņā kādu komentāru, kas adresēts šim darbam. Tas skan sekojoši: „Ak cik tas būtu jauki, ja dzīve virzītos tā, kā Satoši Miki filmās”. Nevar spriest par citiem režisora darbiem, bet šī filma, tiešām rada vēlmi atkārtot šo frāzi.

Un ja šo filmu vēlas salīdzināt ar citām Japāņu komēdijām, tad prātā nāk Katsuhito Išī filma „Taste Of The Tea” jeb „Tējas Garša”.

Visnotaļ rekomendējama tiem, kurus neatbaida bezsakara humors un filmu gaiša noskaņa.