Ievads: Mono nav līdzīga citām grupām – un aleluja par to, raksta Rock Sound, satiekoties ar Tokijas gaismojošo post roka kvartetu.

Raksta autors: Hardeep Phull
Foto: Mark Higashino

Sastāvs:
Takakira 'Taka' Goto (ģitāra)
Tamaki (bass)
Yasunori Takada (bungas)
Yoda (ģitāra)

No: Tokijas, Japānas

Mājas lapa: http://www.mono-jpn.com/

Ja jūs vēlaties ielūkoties Japānas eksperimentālās mūzikas apritē, tad ir tikai viena vieta uz kuru doties, tas ir Tokijas rajons Šibuja. (Shibuya) Tā ir vieta, kurā cilvēki staigā pietiekami lēni, lai parādītu cik forši tie ir. Dažnedažādāko gaismu iespaidā naktis šeit vienmēr mirdz dažādās krāsās. Šis rajons ir arī vieta, kur atrodas klubs Quattro, kurā Mono noslēdza savu Japānas tūri "Walking Cloud And Deep Red Sky, Fluttered And The Sun Shined'".

"Es atzīstu, ka tūres un arī albūma nosaukuma tulkojums ir ļoti garš": atzīst Taka Goto, kad viņam tiek uzdots jautājums vai Mono vēlas savu albūmu nosaukumus veidot garākus, nekā kritiķu atsauksmes par albūmu. Kā skaidro Taka, tas iespējams ir gadījums, kuru varētu nosaukt par "pazudis tulkojumā". "Es nezinu kā lai izskaidro nosaukumu, tomēr šis vārdu salikums bieži vien sastopams klasiskajā Japānas literatūrā. Man liekas tas ir skaists." Bet ne tik skaists kā tas, kas atrodams albūma iekšienē – septiņas kompozīcijas – episks, dramatisks un dziļi aizkustinošs postroks, kas aprij un aizsit elpu klausītājam ar savu grāciju un unikālo skanējumu.

Iepriekšējā albūma nosaukums bija "One Step More And You Die", ar kura skanējumu Mono izrāvās internacionālajā vidē. Liela nozīme bija Vācu industriāļiem, kas veicināja šīs grupas virzību.

Kā skaidro Taka, strauji pieaugošā fanu bāze aiz Japānas robežām, jau apsteidz pašmāju fanu skaitu, kas pierāda to, ka Mono kļūst pat vairāk atzīts internacionālajā vidē, nekā pašmājās.

"Ja būsim godīgi, tad mūsu grupai ir grūti spēlēt Japānā, jo šai valstij nav stabilas eksperimentālās mūzikas skatuves..." Neskatoties uz to, Mono joprojām iespaidojas no Japānas vēstures un kultūras. Piemēram, kompozīcija "A Thousand Paper Cranes" ir radusies iespaidojoties no Sadako Sasaki stāsta - maza meitene, kura izdzīvoja atombumbu Hirosimā, 1945. gadā - tikai vēlāk saslimstot ar leikēmiju. Atsaucoties uz Japānas folkloru, kāds, kas izveido tūkstošs origami papīra dzērves var prasīt dieviem vēlēšanos. Sadako izveidoja šīs tūkstošs dzērves, lai prasītu savu nāvi 1955. gadā. "Es 2 gadus dzīvoju tajā pat apkaimē, kur atrodas Atombumbas Atmiņu Guļvieta Hirosimā. Es neesmu iesaistīts nekādās pretkara aktivitātēs, tomēr es vēlējos parādīt manu vēlmi nekad nepieļaut šādas traģēdijas atkārtošanu. Mēs nolēmām ievietot vienu Origami papīru mūsu jaunajā diskā. Mēs domājam, ka tas būtu ļoti jauki, ja cilvēki varētu no šī papīra kaut ko izveidot."

Lai gan tas skan mazliet dīvaini, mēs atceramies, ka Mono nav ikdienišķa grupa, un nepārvēršas par masu patēriņa produktu.