Redzēts vairākos avotos. Pārpublicēju no delfi.lv foruma.

Beidzot spēju pieķerties pie Ķīnas ceļojuma apraksts, tas bija 4 nedēļas ilgs un tādēļ arī apraksts varētu būt diezgan garš. Tā kā lasītājiem būs dažādas intereses, tad centīšos vienā aprakstā iekļaut gan praktisko info (sagatavošanās, transports, viesnīcas un taml.), gan iespaidus par konkrētām vietām, gan sajūtas par Ķīnu un ķīniešiem kopumā. Tomēr brīdinu, ka vairāk tas būs nevis piedzīvojumu stāsts (nepiemīt man stāstnieka talants), bet praktisks redzētā apraksts ar zināmu devu subjektīvu emociju un personiska viedokļa.

Kāpēc? Pavasarī Stockmann trakajās dienās bija arī viens labs piedāvājums – aviobiļetes uz Shanghai pa Ls288. Lai arī iepriekš nekādu plānu saistībā ar Ķīnu nebija, tomēr nācās nopirkt.
Kā? Avio Rīga-Helsinki-Shanghai-Helsinki-Rīga
Kad? 19.11.2005 – 16.12.2005
Kur? Shanghai-Kunming-Yuanyang-Jianshu-Dali-Lijiang-Tiger Leaping Gorge


Sagatavošanās fāze.
Tā kā biļetes tika iegādātas vismaz pusgadu pirms brauciena, tad laiks bija ļoti daudz un tas tika pavadīts internetā lasot ceļojumu aprakstus un informāciju par dažādām Ķīnas vietām. Valsts tomēr milzīga un mēneša laikā var paspēt apskatīt tikai nedaudz (var arī nedaudz vairāk, bet tad esi ļoti nomocījies pa transportu un taml). Pāris mēnešus ievācis info izvēlējos Yunnan provinci dienvidrietumos.
Provincē, kas robežojas ar Vjetnamu, Laosu, Mjanmu (Birmu) dienvidos un Tibetu ziemeļrietumos atrodama liela dažādība gan dabā (rīsu terases, tropu meži, sniega kalni), gan cilvēkos – tajā ir sastopami vairāki desmiti dažādu minoritāšu, kas pat pēc sejām īsti pēc ķīniešiem neizskatās. Un arī klimats ir pateicīgs ceļošanai ziemā, jo provinces galvaspilsēta (Kunming) tiek saukta par mūžīgā pavasara pilsētu.

Iekopēšu arī dažas derīgākās web lapas, kuras tika izmantotas info ieguvei.
http://thorntree.lonelyplanet.com
http://chinabackpacker.com
http://www.travelchinaguide.com/china-trains/
http://pratyeka.org/yunnan/
http://www.passplanet.com/China/
http://www.virtualtourist.com/travel/As ... nnan_Sheng
http://www.travelblog.org/Asia/China/Yunnan/
http://www.maps-of-china.net/province/yunnanm.htm

Protams, tika iegādāta arī jaunākā LP grāmata, bet īpaši paļauties uz vienu info avotu noteikti nedrīkst. Ķīna mainās ļoti strauji un vismaz daļa praktiskā info nav derīga. Pirkt LP priekš Yunnan apskates arī nav pārlieku liela jēga, jo veselai provincei ir veltīts mazāk lapu nekā vienai pat Shanghai.

Vēl sagatavošanas darbos ietilpa vīzas iegūšana. Ķīnas vēstniecība atstāja maksimāli nelaipnas iestādes iespaidu un tādēļ tika izmantots http://www.draugiem.lv atrasts ieteikums lietot tūrkompānijas Vlissa pakalpojumus. Kantoris izrādījās sakarīgs, visu nokārtoja solītajā laikā un vīza p/p kopā ar neīstām viesnīcu rezervācijām un apdrošināšanu uz mēnesi izmaksāja ~Ls35.

Lai arī nebraucām vasarā tomēr nolēmām, ka ir drošāk sapotēties pret dažām slimībām.
http://www.vd.lv/ piedāva (iesaka) daudz un dažādas, bet mēs izvēlējāmies Hepatītu A+B un vēdertīfu. Kopā diezgan padārgi Ls60, bet pret hepatītu iesaka potēties arī Latvijā un izvēlētās pote rada imunitāti uz vismaz 10 gadiem.
Vēl arī līdzi sapirkām visādas zāles un smēres, no kurām par laimi noderēja tikai smecta un dolobene.
Tā nu dažādos priekšdarbos pagāja gaidīšanas laiks un varējām doties ceļā.
No Rīgas līdz Helsinkiem lidojumu vispār nevar pamanīt, bet Helsinki – Shanghai bija 8,5h.

Shanghai
Dēļ laika starpības sanāca, ka mēs ielidojam 8:10 no rīta, par laimi bija izdevies nedaudz pagulēt lidmašīnā un guaranas tabletes palīdzēja saglabāt mundrumu līdz vakaram.
Pirmie iespaidi – Ķīna nedaudz smako. Pie īpatnējām smakām gan pieradām, bet tomēr tās varēja just gandrīz visur un vienmēr. Pārsvarā tās rada kopējais gaisa piesārņojums (daudzviet patiešām manāms) un uz ielām eļļā gatavotie ēdieni.

Vēl lidostā izņēmām vietējos Yuan (1Yuan= ~0,075Ls). Naudas zīmes viņiem nelielas un lielākā ir 100Yuan (7,50Ls), turklāt bankomātos nekad nevar izņemt vairāk par 2500Y (tādu atradām tikai vienu – Shanghai lidostā), bet bieži arī tikai 1500Y. Daļa bankomātu gan mūsu debetkartes neņēma, bet pavisam droši, ka Bank of China ATM tās pieņems (ja vien nebūs tehniskas problēmas). Bank of China ir arī vienīgā, kurā ārzemniekiem (uzrādot pasi un aizpildot pāri blankas) ir ļauts samainīt valūtu. Kartes veikalos Ķīnā gandrīz nepieņem, ja nu vienīgi ļoti dārgos ar Gucci (oriģinālajiem) un taml.

Jau Rīgā nolēmām, ka nokļūšanai līdz Shanghai mums noteikti ir jāizmanto MagLev Train – magnētiskās levitācijas vilciens, kas brauc ar ātrumu 430km/h. Ātrums ir tik iespaidīgs, ka stabus, kas ir tuvu aiz loga, nemaz neredz. Cena 50Y (~Ls3,75), bet noteikti ir to vērts. MagLev gan nenogādā centrā, bet tikai līdz metro līnijai. Metro Shanghai ir ērts un salīdzinoši lēts – 3-4Y (~Ls0,23-0,30).
Vēl nedaudz praktiska info par MagLev. Lai arī lidostas mājas lapā rakstīts, ka tas kursē tikai no 8:30 līdz 17:30 tomēr tā darbalaiks ir krietni plašāks, precīzi gan neatceros, bet man šķiet, ka no 7:00 līdz 19:00 vai pat 21:00

Dienu pavadījām adaptējoties Ķīnā un veicot nepieciešamos priekšdarbus turpmākajam ceļojumam.
Tika iegādātas biļetes vilciena biļetes uz Kunming (brauciena laiks 44h, cena parastajā guļamvagonā (Hard sleeper), vidējā laviņā 502Y ~Ls38) un laika taupības nolūkos arī aviobiļetes Kunming-Shanghai (ar kaut kādu mistisku mūsu ķīniešu draugu izkārtotu atlaidi maksāja 1050Y ~Ls79, sākuma cena ir 1900Y ~Ls143, bet atlaides dod visiem, dažiem lielākas, citiem mazākas).

Tādu tradicionālo tūristu apskates vietu Shanghai īsti nemaz nav, "vecpilsēta" ir no jauna uzcelta un ļoti komercializēta, Pudong debesskrāpji daudzmaz interesanti. Arī paši ķīnieši saka, ka Shanghai nav īsta Ķīna, bet, lai adaptētos, visnotaļ ok. Ja paej nedaudz nostāk vecu un sīku mājeļu rajonā, kur ielās žāvējas smukas sarkanas apenes, pierodi gan pie pūļiem, gan pie lūrošiem un spļaujošiem ķīniešiem, gan kaulēšanās un apkāšanas mēģinājumiem. (Par laimi pa dienu bija diezgan silts (ap +15) un staigāt bija patīkami.)
To visu turpmāk nāksies piedzīvot gandrīz nepārtraukti, jo lūr viņi aktīvi, spļauj aktīvi un sakarā ar apkures totālu neesamību (satiktie ceļotāji stāstīja par vietām, kur pamostoties logi no iekšpuses ir aizsaluši) drēbes žāvē uz ielām, arī izkārtas starp luksoforiem un taml un, protams, cenas nosauc bez jebkādām sakarībām, tās var mierīgi svārstīties 10tiem reižu.

Vēl iepazināmies ar dažiem visnotaļ dīvainiem ēdieniem un dzērieniem, kuru turpmāk gan neriskējām pirkt, piem. salda žāvēta gaļa un saldas žāvētas zivis, remdens tējas un piena maisījums ar melniem kunkuļiem, kas nedaudz atgādina želejkonfektes un taml.
Apmeklējam arī vietējo viltojumu tirgu, kur katrs tiekam pie smuka "Swatch" pulksteņa (pēc pamatīgas kaulēšanās 20Y ~Ls1,50 gab.). Nolēmām, ka to apmeklēsim vēlreiz pirms braukšanas atpakaļ uz LV, lai iegādātu kādus niekus, bet beigās dabūjām tikai kārtējos pulksteņus.
No tādām interesantām apskates vietām varētu minēt Peoples Square, kur gan nav nekā īpaši skatāma, bet ir daudz cilvēku un tos var pavērot. Vēl ievērības cienīga ir satiksme un tās organizēšana. Tas ir gandrīz vai vārdiem neaprakstām haoss, kuru nedaudz var raksturot tas, ka organizēti krustojumu šķērsošana notiek vienīgi gadījumos, ja bez luksoforiem ir arī 1-4 traffic assitant (apmēram satiksmes regulētāji), kas svilpjot žestikulējot un visos citos iespējamos veidos cenšas aizturēt gājēju, velosipēdistu, 3 riteņu braucēju un mopēdu nebeidzamo kustību brīdī, kad deg sarkanā gaisma.
Nakšņojām Shanghai pie paziņas (ķīniete) un http://www.hospitalityclub.org biedriem (patīkami vācieši), bet gan jau tik lielā pilsētā, neskatoties uz dārdzību, var atrast arī kādu kaut cik pieņemamu backpackeru hosteli.

Shanghai kā transportu izmantojam gan jau pieminēto metro, gan noguruma dēļ arī taxi, kas ne reizi mums nemaksāja dārgāk par 18Y (Ls1,35).

Nākamajā dienā uzsākam 44 stundu vilciena braucienu uz Kunming.
Stacijā gan likās, ka būs pabriesmīgi, jo bija milzīgs acīmredzami vienkāršu un neizglītotu ļaužu pūlis, kas grūstās, lūr, spļauj un smēķē, bet par laimi izrādījās, ka tie brauc sēdvietās. Hard sleaper bija visnotaļ ok un man (196cm garam cilvēkam) pat kājas lāviņai pāri karājās pavisam nedaudz. Vagonā bija konduktors, kas ne vien pieskatīji, lai smēķēt iet tamburā, bet arī pāris reižu dienā slaucīja un mazgāja vagonu un taml.
Ar brauciena biedriem mums pavisam palaimējas, jo vagonā bija diezgan daudz tādu ar kāju slimībām un apakšējās guļvietās bija ķīnīzeri ar kuriem pa abiem uz grīdas bija viena kāja noliekama. Visnotaļ lādzīgi un kautrīgi ļaudis, ne lūrēja (lai gan GQ bumbuļi viņus ieinteresēja), ne arī darīja, ko citu nepatīkamu – laikam pārāk izjutuši citu ne visai tīkamo attieksmi. No viņiem dabūju arī nogaršot vietējo šņabi, manuprāt, pilnīgi nedzerams un arī neviens no tiem, kas nogaršojuši suvenīra veidā uz LV atvesto, nav varējis/gribējis iedzert vairāk par puskorķīti.

Pa logu skati neko īpašie un visas 44h tiek pavadītas lasot, guļot un atpūšoties.
No tādām praktiskām lietām varu piebilst, ka brauciena laikā mēs ēdām līdz paņemtos augļus, aplejamās zupas un vilcienā iegādājamos rīsu, dārzeņu, gaļas komplektus (15Y ~Ls1,13).

Ierodamies Kunming, kur par nelaimi līņā sīks lietus (toties par laimi nākamās 3 nedēļas bija saulainas un pa dienām no +20 līdz +30).
Arī Kunming nekā īpaša apskates vērta nav un tā ir tika bāzes stacija turpmākiem braucieniem.
Meklējot naktsmītni izrādās, ka HUMP divvietīgās istabas (70Y ~Ls5,25) ir pilnas un tādēļ braucam uz Camelia Hostel (kaut kā tagad vairs nevaru viņu web lapu atrast). Tur ir gan hotel, gan hostel. Hostel ir uztaisīts noplukušās hotel istabās, kuras negrib remontēt un tādēļ pārsauc par hostel. Cena 120Y ~Ls9 ar brokastīm, bet mums nepatīk ne viesnīca, ne brokastis.
Toties pie vārtiem ir visa veida biļešu tirgotuve, kur nopērkam tiešās biļetes uz Yuanyang (7-8H 65Y ~Ls4,90) un mūs pat nākamajā rītā aizved uz AO.
Netālu no Kunming sameklējam vēl vienu viesnīcu Yuanmei (140Y ~Ls10,5), kā tīrāku un glītāku rezervi, ja nākamreiz HUMP ir pilns. To arī izmantojām atpakaļceļa, bet īsti vērts tik daudz maksāt nebija. HUMP, lai arī bez dušas numuriņā, šķita daudz patīkamāks.

Paklīstam pa pilsētas plašajām ielām un arī sīkāku un vecāku māju rajoniem, kas gan lielā vairumā tiek jauktas nost, lai celtu jaunas un neglītas ēkas.
Iepērkam arī garās apenes, kas pāris reižu lieti noderēs.

Transports pilsētā – autobuss (1Y ~Ls0,075) un taxi (pa daudzmaz centrālo daļu 8-10Y ~Ls0,60-0,75, uz lidostu 15Y ~Ls1,13).
Kunming tuvumā
Atpakaļceļā apskatam arī netālu esošu Bamboo temple (apmēram 30-40min brauciens ar minibusiņu 50Y ~Ls3,75 (par visu busiņu, jo braucam tikai divatā), ieeja 6Y ~Ls0,45). Templis pats diezgan parasts, bet iekšā simtiem smieklīgu budu figūru, kas salikti plauktos 6 istabās.

Shilin stone forest. Apmēram 2h braucienā no Kunming ir Shilin pilsēta, pie kuras ir Shilin stone forest. Tas ir apskates vērts karst procesā izveidojies dolomīta stabu mežs. Diezgan interesanti un iespaidīgi un noteikti apskates vērts. It sevišķi tādēļ, ka ieejas maksu (vai tik nebija pat 80Y ~Ls6) var nemaksāt, bet ieiet iekša pa citu ieliņu nekā tiek pievest ķīniešu tūristu autobusi. Arī tūristu bari netraucē, jo ir tikai pašā meža sākumu, bet tā milzīgajā teritorijā var klīst stundām ilgi un nomaļākas vietās paretam vien satikt vietējos zemniekus.
Nokļūšana iespējama ar minibusiņu no vienas no daudzajām autoostām (Ķīnā visās pilsētās ir vairākas autoostas, mazajās kādas 2-3, lielākās var būt pat 5-6), kas atrodas netālu no dzelzceļa stacijas, bet daudz patīkamāk ir braukt ar lielo sabiedrisko autobusu, kas iet pa maksas ceļiem (nevis sīkajiem bezmaksas, kā minibusiņš) un maksāt tos pašus 15Y ~Ls1,13, un tad no Shilin līdz stone forest var aizbraukt pa 1Y ~Ls0,075.

Braucot uz Yuanyang ir kārtējie pārsteigumi. Ļoti izbrīna ceļu kvalitāte – 3 līmeņu pārvadu krustojumi, maksas ceļi (tik labi Latvijā noteikti nav neviens), gandrīz totāls privāto auto trūkums (brauc tikai dažādu izmēru busiņi un smagie auto) un reto privāto auto ļoti lēnais braukšanas stils (autobuss uz 90km/h brauc garām pilnīgi visiem).

Yuanyang ir necila pilsētele diezgan uz dienvidiem no Kunming. Toties tai apkārt ir milzīgi rīsa terašu plašumi, kas tieši ziemā ir pilni ar ūdeni un izskatās ļoti iespaidīgi, turklāt ir daudz ciemu ar minoritātēm. Lai arī (vai varbūt tieši pateicoties tam, ka) Yuanyang nebija pieminēta pēdējā LP China bija skaidrs, ka tur jādodas noteikti. Interneta forumos palaimējās atrast atsauksmes par gidu Jacky (haichao33@sohu.com), kurš izrādījās ļoti sakarīgs jaunietis ar labām angļu valodas zināšanām un tiešām noderīgs, jo pārsvarā staigājām pa dažādām takām, kas starp rīsu terasēm savienoja ciematus, pašiem tās atrast būtu pagrūtu un varētu arī nomaldīties, tāpat palīdzējam mums ar dažādu info, naktsmītnes sameklēšanu (40Y ~Ls3 par tipisku, bet tīru vietu ar apvienoto (burtiski) dušu-tualetes "pēdām" sk.foto) un visu ko citu. Viņa pakalpojumi maksāja 150Y (~11Ls) dienā (no 5:40 rītā līdz 20:00 vakarā), bet noteikti bija tās naudas vērti. Ja izdodas sameklēt vēl kādus interesentus tad gida izmaksas uz cilvēku sanāk pavisam lētas. Tas Sievietes staigā krāsainos tērpos un dzīvesveids daudz neatšķiras no ļoti seniem laikiem. Galvenā nodarbe ir rīsu audzēšana un ar to saistīta terašu apkopšana, aršana un taml.
Iespaidīgās terases apskatījām arī saullēktā (100Y ~Ls7,50 par 1h braucienu ar minibusiņu uz vietu, kur vislabākie skati un vislielākās cerības, ka tiks izkliedēta migla/mākoņi)
Patiesi iespaidīgi ir skati kā sievietes nes lielus akmeņus dažādiem celtniecības darbiem – tur Ķīnā pārsvarā sievietes tiek izmantotas celtniecības darbos dažādu smagumu (akmeņu, ķieģeļu, smilšu un taml) nēsāšanai.
Vēl rodas pirmā nopietnā saskare ar faktu, ka Ķīnā darbaspēks nemaksā neko un viss tiek darīts ar rokām. Ciemam nomainot elektrības stabus auto tos aizved un izkrauj vienā vietā. Tālāk katru betonu stabu paņem apmēram 20-30 ķīnieši un aiznes uz nepieciešamo vietu.
Ļaudis tur nav pieraduši pie tūristiem un fotografēties neļaujas tādēļ gan krāsainās sievietes, gan akmeņu nesējas un visi citi cilvēki tika bildēti no vēdera.

Klīstot pa ciemiem diezgan neierasta, bet tomēr tipiska aina bija mājiņas ar caurumiem logu un durvju vietā, kur pirmajos stāvos mitinās dažāda dzīvā radība (cūkas, putni un dažkārt arī bifeļi) un otrajā stāvā cilvēki, bet toties mājelītei ir lepni uzslieta satelīta antena

Ēšana ciemos bija garšīga un smieklīgi lēta – kādā no vietām par 3 lielām bļodām ar rīsu nūdelēm ar dārzeņiem (pietiekami pusdienām) mēs samaksājām 4,5Y, kas ir apmēram 34 santīmi. Lai arī visu citur ēšana bija lēta (bieži zem Ls2 par vakariņām diviem cilvēkiem ar pāris ēdieniem un saldo, kalnos gan nedaudz dārgāk), bet tas tomēr bija mūsu rekords.

Vienā no dienām bijām arī vietējā tirdziņā, kuri regulāri notiek apriņķa ciemos. Tajā bija nenormāli daudz ļoti krāsaini tērptu sieviešu un nopirkt varēja jebkāda veida radības un neradības (govis, bifeļus, cūkas, vistas, zosis, gumijas sandales, pinumus, krāsainus audumus, mājsaimniecībā noderīgas preces, visvisādus augļus un dārzeņus un sazin ko tik vēl).

Kādu no šādiem minoritāšu ciematu tirgiem noteikti ir vērts apmeklēt tikai jābūt gatavam uz pūli, troksni (arī tādu, ko rada sivēns, kuram sānos nezināma iemesla dēļ iegriezts caurumiņš un tajā tiek bakstīts ar pirkstu) un visu nedalītu uzmanību (Maija īsti to nespēja vēl pieņemt un ļoti ātri nogura).

Vēl braucot uz Yuanyang jārēķinās ar neparedzamiem laika apstākļiem. Mums gan paveicās, jo bija saulains un dienās virs +25 (toties naktīs istabā pirms gulētiešanas varēja redzēt dvašu un bija liels prieks par garajām apenēm), bet tieši pirms tam esot veselu nedēļu bijusi migla (drīzāk gan mākoņi, jo tas ir diezgan augstu kalnos un nereti nākas iet caur mākoņiem) ar lietu. Un migla (mākoņi) tur ir tāda, ka patiešām gandrīz neko neredz.

Nākamā vieta, uz kuru nolemjam braukt ir Jianshui. Atrodas apmēram pa vidu (laika ziņā) starp Yuanyang un Kunming. Izrādās, ka pa tiešo aizbraukt nevar un tādēļ braucam uz Nasha (~40min - 8Y ~Ls0,60), kas ir tāda kā Yuanyang jaunā pilsēta – administratīvais centrs. No turienes tālāk uz Jianshui (~3h - 30Y ~Ls2,25). Nasha nopriecājamies, ka būs jābrauc ar gandrīz tukšu autobusu, bet izbraucot no autoostas tas dodas uz kādu jaunceltni vai rūpnīcu, kur tiek savākti apmēram 15 melnstrādnieki ar visām parpalām (daļa, protams, tiek piesieta uz jumta), kas aizņem vismaz 30 liekas min. un braucienu padara nedaudz netīkamu, jo strādnieki visu laiku smēķē.

Jianshui mūs nekavējoties grib apkāst, par braucienu ar TukTuk (motorizēts trīsritenis, kam kulbā var pārvadāt līdz 6 cilv.) no AO līdz centram grib noplēst 20Y ~Ls1,50. Neesam jau pirmo dienu Ķīnā un vīreli pasūtam tālāk. Nedaudz pagājušies noķeram taxi ar kuru līdz viesnīcai aizbraucam pa 3Y (~23 santīmi)!!!! Jianshui vispār neviens brauciens ar taxi nemaksāja vairāk kā 4Y, bet pārsvarā visi 3Y…tā arī nesaprotam uz ko šie nopelna, jo degviela nemaz tik ļoti lēta tur nebija (DD nedaudz virs 4Y ~Ls0,30).
Viesnīca ar jau pazīstamo dušu-tualetes "pēdām" maksāja 50Y ~Ls3,75. Viesnīcā pieredzējām vēl vienu tipisku atgadījumu. Reception meitenes nerunā angliski, es viņām parādu ko gribu Phrase book, viņas atšķir kladīti ar herioglifiem un smuki angļu valodā nolasa atbildi
Turpmākajā brauciena laikā izrādījās, ka 50Y (~3,75Ls) ir tipiskākā cena, kas jāmaksā par divvietīgu numuriņu ar vannu un wc (vai dušu-tualetes "pēdām").
Kopumā Jianshui izrādījās silta, lēta un mierīga pilsēta bez rietumu tūristiem (2,5 dienu laikā redzējām vienu), kur bija daži jauki parki un taml. Visumā nekā īpaša, bet pietiekami patīkami, lai sadalīti garo autobusa braucienu 2 daļās.
Spilgtākie iespaidi tomēr saistās ar pārtiku un zobārstu. Vakariņojot pasūtījām dažādus ēdienus, kuru vidū bija arī bannana split un beafstake vai kas taml. Beaf izrādījās liela karbonādes veida Salda liellopu gaļa ar tomātiem un viss pārkaisīts ar pamanāmu cukura!!! kārtiņu, savukārt BannanaSplit bija glāze ar arbūzu un bumbieru gabaliņiem, kā arī klāt kāda sīrupaina sula. Nesaistīti ar Jianshui, bet vēl pāris lietas par pārtikas produktiem – mūs patiesi izbrīnīja viņu snacks. To vidū bija vistu kājas (tā daļa, ko LV neviens neēd – ar visiem nagiem un taml.), vārītas olas, kas izmērcētas sojā vai tējā un iepakotas vakumā stāv vienkārši plauktos, dažāda veida konfetes, kas garšoja pēc buljona kubiņu apvienojuma ar suņbarību un arī diezgan garšīgās kukurūzas un tējas konfetes ir visnotāl neierasta lieta Eiropas saldumu cienītājiem. Jāatzīst gan, ka Ķīnā bija ļoti daudz dažāda veida saldumi un vairums no tiem pat garšīgi.
Un pieminētais zobārsts perfekti atbilda LP Mandarin Phrasebook teikumam, kur tiek jautāts pēc laba bērnu zobārsta – tirgus ielas būcenis ar uz galda aizmigušu zobārstu, protēzes burkās, pusizjucis krēsls un aizvēsturisks urbis (par laimi nebija vismaz kājminams)

Tālāk braucām atpakaļ uz Kunming (~3h - 45Y ~s3,40) un uzreiz ar lielo express buss (~5h-105Y ~Ls7,80) uz Xiaguan (Dali jaunā pilsēta). Turp devāmies, jo gandrīz viss transports no Kunming uz Dali, kursē tikai līdz jaunajai pilsētai Xiaguan.
Autobuss bija dārgs, bet ļoti labs, plašs, ērts visiem izdala ūdeni, neviens nesmēķē. Tomēr pēc paris nedēļām atpakaļ ceļā izvēlējāmies parasto mazo autobusiņu, kas iet tikpat ilgi vai pat nedaudz īsāku laiku, ir gan maziņš un neērts, bet toties maksā tikai 55Y Ls4,10.

Xiaguan nekā īpaša nav un tur tikai pārnakšņojam pie viena http://www.hospitalityclub.org biedra un nākamajā dienā ar pilsētas autobusiņu devāmies uz Dali (1Y, par taxi prasīja 30Y).

Dali ir neliela veca (pārsvarā gan atjaunota) pilsētele, kur ir ļoti daudz rietumnieku. Pašā pilsētā nav gandrīz neko ko redzēt, bet apkārt ir kalni, blakus liels ezers un 10min staigājot pa pilsētu pavecas sievietes vismaz 3-4 reizes paspēj piedāvāt Hash un Ganja (pavisam droši, ka tas arī ir galvenais iemesls kādēļ rietumnieki tur iestrēgst ) un pilsētās ir labi un lēti restorāni ar garšīgu rietumu stila pārtiku.
Ieteikumi par mūsu izvēlētajām vietām. Stella Pizzeria, garšīgas krāsnī (!!!) ceptas picas (sākot no 20Y ~Ls1,50), arī citi ēdieni garšīgi, ir arī LP un tādēļ nav grūti atrast. Hotel Wonderland, 50Y ~Ls3,75 par lielu, gaišu divvietīgu numuriņu ar Vannu, LP nav, bet atrodas pretim Stella Pizzeria. Tibetian lodge, gulēšanai dārgs ( nosacīti, protams ) un tumšs, bet ir diezgan laba ēstuve/bārs ar kādiem 8-10 bezmaksas interneta datoriem varbūt, ka bija LP, bet pavisam noteikti ir bezmaksas Dali kartēs, ko var dažos bāros un restorānos. Bad Monkey regeja bārs (ar visām no tā izrietošajām sekām ) atrodas pāris mājas tālāk no TibetianLodge. Velonomas (15Y dienā) labāk izvēlēties specializētās, bet nevis tās, kas ir klāt pie viesnīcām.

Par interesantām vietām apkārt Dali. Mēs braucām ar velo caur ezera krastā esošiem ciemiem, it kā nekā īpaša, bet ļoti patīkami pavizināties saulītē un pavērot kā vietējie zemnieki rosās. Pretējais ezera krasts esot glītāks un patīkamāk riteņojams.
Tā kā ķīnieši spēj ar velo pārvadāt jebko, tad atgriežoties no veloizbrauciena redzējām vienu vēja apgāztu velo ar lieliem zāles groziem sānos. Un nebija nemaz jābrīnās, jo uz velo viņi spēj piestiprināt visneiedomājamākās lietas.
Vēl ir iespējams pārbraukt pāri ezeram (kas esot viens no lielākajiem Ķīnā un atrodas 2000m augstumā) ar prāmi. Vēloties izbraukt ar prāmi mums sanāca netipisks piedzīvojums. Pats brauciens un apskates vietas (viena sala un kāda pussala ar templīšiem) bija jauka dienas pavadīšana, bet nekas ļoti īpašs, toties izbrauciena biļešu iegūšana radīja paliekošus iespaidus. Mums bija vienalga, kur braukt, bet bijām dzirdējuši, ka brauciens maksājot 25Y ~Ls1,90, prasot cenu mums nosauca 100Y ~Ls7,50un mēs patiesā sašutumā nokaulējām līdz 40Y Ls3. Tikai vēlāk izrādījās, ka brauciens ilgst 45min un cena ir turp un atpakaļ, un arī uz biļetēm ir rakstīts 100Y un pat ķīniešu tūristi maksā 100Y – tā nu noteikti bija vienīga reize, kad mēs samaksājām mazāk nekā maksā vietējie Ezerā ir garneles, zivis un cita radība, ko tūristiem paredzētās vietās iespējams iegādāties grillētus uz koka iesmiņiem. Piemēram, mazas nelobītas garneles izskatījās interesanti un ar visām čaulām garšoja normāli. Vardes, gliemenes un dažādus ūdens insektus gan neriskējām nobaudīt.
Vēl netālu no Dali ir parks ar 3 Pagodām. Tur gan par ieeju prasa 52Y Ls3,90, ko, protams, ka nav vērts maksāt, bet iekļūstot no kalna puses izrādījās, ka parks ir pietiekami jauks un bezmaksas apskates vērts. Arī pašā kalnā atrodas templis, līdz kuram iespējams uzkāpt apmēram 1h laikā (sliņķi var uzbraukt ar zirgu vai pacēlāju) un kura paveras labs skats uz Dali un ezeru. Lai arī kāpšana aizņēma tikai stundu, tomēr tas bija pietiekami, lai temperatūra no +25 lejā saulē samainīto uz kādiem -2 (uz zemes bija sarma) augšā ēnā. Izrādījās, ka tās nav patīkamas un veselīgas svārstības, ja esi šortos, sandalēs un t-kreklā Vēl izmēģinām arī masāžu (galva, mugura, kājas pa 30Y ~Ls2,25, ~35-40min) – tā nebija diez ko relaksējoša (jo mugursomas staipot savilktie muskuļi sāpīgi reaģēja uz aktīvo masēšanu), bet gan jau veselīga
Kopumā Dali var raksturot kā vietu patīkamai un lētai (piemēram, 680ml alus pudele krogā maksā 5-8Y (38-60 sant.), Shanghai tāds pat alus 250ml pudelē krogā maksā 40Y ~Ls3.00) atpūtai, kur nav nekā daudz ko redzēt, bet, ja ir vēlme, tad tuvumā ir pietiekami interesantas vietas veloizbraucieniem, pastaigām kalnos un izbraucieniem pa ezeru.

Nākamā apskates vieta pēc Dali bija Lijiang. Autobuss Dali-Lijiang maksāja 40Y ~Ls3 un brauca kādas stundas 3. Lijiang "vecpilsēta" ir daudz lielāka un interesantāka par Dali, bet tur ir ļoti daudz ķīniešu tūristu un komercializācija sit augstu vilni (kas mums gan noderēja z-svētku dāvanu iegādei). "Vecpilsēta" rakstu pēdiņās, jo 1997.g. Lijiang lielā mērā nopostīja zemestrīce un pārsvarā mājas ir uzceltas no jauna, bet vecā stilā, tomēr paejot nedaudz nostāk no sapostajām suvenīru (pārsvarā tiek tirgoti lakati (ļoti smuki), somas, bižutērija un tēja) tirgošanas ieliņām varēja redzēt pietiekami daudz vecu un interesantu ēku. Kā vēl viens no komercializāciajs pozitīvajiem aspektiem ir minams lētu un labu naktsmītņu lielais daudzums, tā kā "vecpilsēta" nedaudz atgādina labirintu (un labirinta iespaidu vēl pastiprina dauzās upītes/kanāli, kas tek cauri pilsētai), tad neko konkrētu ieteikt nevaru, bet paši palikām dažādos guesthouse (kuru nosaukumos pārsvarā bija vārdi Naxi (vietējie iedzīvotāji), vai arī TeaHorse), kur cenas svārstījās no 50Y ~Ls3,75 par labu istabu ar dušu vai vannu un wc (nevis pēdām) līdz 40Y ~Ls3 par sliktāku istabu ar sliktāku dušu/wc un 15Y ~Ls1,13 par vietu dorm (kopmītņu) tipa istabā ar wc/dušu ārpusē. Arī Lijiang (tāpat kā citās tūristu pārņemtās pilsētās) ir liels daudzums touts (cilvēki, kas vilina uz noteiktu GH vai restorānu), no Touts vajag izvairīties, jo pat gadījumā, ja viņi aizved uz jēdzīgu GH, tad par nakti dabūsiet samaksāt 10-20Y vairāk, kas tiek maksāti tout par sagādāto klientu. Tāpat ar cenām ir jāuzmanās iepērkot suvenīrus, normāla ir prakse, ka sākotnēji paprasa vismaz 3-5 reizes vairāk, īsto cenu var nojaust tikai pēc tā cik laimīgu seju pārdevējs pieņem tevis piedāvāto cenu. Ja palaimējas tad var izdoties atrast kādu no nedaudzajiem veikaliņiem ar fiksētajām cenām, kuras tad ir iepriecinoši (vai pat smieklīgi) lētas. Tējas gan noteikti labāk iegādāties veikalos ārpus vecpilsētas, turklāt jāizvēlas tādi, kur jau ir norādīta cena.

Kā jau ar visām vecpilsētām arī šī ir apskatāma ~1dienas laikā, tuvumā ir BlackDragonPool parks par ieeju, kurā gan prasa 60Y ~Ls4,50 un kas nav to vērts, bet aiz tā atrodas ElephantHill, kurā apmēram 1-1,5h laikā pamatīgi elšot un pūšot (jo jau pati Lijiang atrodas kādu 2000-2500m augstumā) iespējams uzkāpt augšā un no turienes paveras smuks skats, gan uz BlackDragonPool parku, gan uz Lijiang jauno daļu, gan arī 60-70km attālumā esošajiem Jade Dragon Snow Mauntains (kā jau pamanījāt, tad Ķīnā nosaukumos tiek ļoti plaši lietoti dažādi tīģeru, pūķu, ziloņu, tējas zirgu un citu nezvēru nosaukumi).
Vēl Lijiang tuvumā ir divi ciemi Shuhe un Baisha, kuri ir nedaudz skatāmi un ne pārāk interesanti, bet toties ir sasniedzami ar velo un sanāk tāds patīkams dienas izbrauciens.
Velonoma, starp citu, atradās pie visā Ķīnā vienīgā mūsu redzēta Mao (tiem, kas nezin – ķīniešu Ļeņineklis).
Vēl Lijiang ir viens paugurs ar tornīti pie pašas "vecpilsētas", kur par 15Y iespējams uzkāpt un pastaigāties pa parku, kā arī apskatīt "vecpilsētu" no augšas.
Lielākais labums no pieminētajiem kalniem, pauguriem un ciematiem ir tāds, ka tajos vai ceļā uz tiem var uz laiku aizbēgt no milzīgajiem ķīniešu tūristu pūļiem, kas var sagandēt prieku pat par vissmukāko vietu vai skatu.
Ķīniešu tūristu pūļi un to uzvedība mums bija viens no spilgtākajiem iespaidiem visa ceļojuma laikā. Gan negatīvā ziņā ar savu trokšņainību, daudzumu un vēlmi nobildēties pie jebkā, gan pozitīvā ziņā, jo no ķīniešu tūristiem varēji diezgan viegli izvairīties. Jebkurā apskates vai staigāšanas vietā tie bija tikai galvenajā laukumā, centrālajās tūristu ieliņās vai pie galvenā tūrisma objekta. It sevišķi ārpus pilsētām tas deva iespēju paiet 10min nostāk no vairāku simtu tūristu pūļa un staigāt stundu vai divas neredzot Nevienu cilvēku.

Nākamā izvēle – 3 dienu pastaiga Tiger Leaping Gorge, jeb šaura, gara un dziļa aiza, kuras šaurākajā vietā pēc teikām pārlecis tīģeris (tādēļ arī tāds nosaukums). TLG ir Yangze upes (garākā Āzijā – sākas Tibetā un ietek jūrā pie Shanghai) posmā salīdzinoši netālu no Tibetas/Yunnan robežas un parasti tiek izvēlēts posms no Qiaotou līdz Daju (vai walnut growe). Lai uzsāktu TLG pastaigu devāmies ar autobusu uz no Lijiang uz Qiaotou (12Y ~Ls0,90 – ~2h). Jau autobusā satikām vēl 2 rietumnieku pārus (laikam tas autobuss kursē tikai tūristiem, jo kopā mēs bijām 6 rietumnieki un 2 ķīnieši) ar kuriem vairāk vai mazāk kopā staigājām nākamās 2 dienas un uzzinājām, ka tik īsu laiku kā mēs Ķīnā neviens neceļo – izplatītākie bija 6 mēnešu ceļojumi, no kuriem ~4 tiek pavadīti Ķīnā.
Iebraucot Qiaotou, šofere (starp citu Ķīnā salīdzinoši daudz sabiedriskā transporta un it sevišķi minibusiņu vadītāju ir sievietes) aizdomīgā kārtā aizved pie kāda vīreļa ar minibusiņu, kurš varot aizvest līdz takas sākumam un vēl par ieeju jāmaksā tikai 30Y ~Ls2,25 parasto 50Y ~Ls3,75 vietā. Krietnu laiku mums likās, ka esam vienkārši apkāsti (jo biļetēm bija veci datumi), bet vakarā satikām vēl citus rietumniekus, kas tiešām bija maksājuši 50Y par ieeju. Laikam minibusiņš mūs aizvizināja garām oficiālajai ieejai un tos 6 x 30Y iebāza sev ķešā.
Par pašu TLG neko daudz uzrakstīt nevar – ļoti iespaidīgi (no upes līdz sniega kalnu virsotnēm ap 4000m) un jāredz katram pašam. Turklāt jāpasteidzas, jo pēc kādiem gadiem 3 vai 5 tas viss būs zem ūdens – Ķīniešiem ir 24 miljardu USD projekts, kura laikā tiks sabūvēti daudzi dambji, simtiem tūkstoši cilvēku pārcelti citur un visa iespaidīgā grava (un arī daudzas teritorijas ap to) tiek pārvērsta par vairāku elektrostaciju ūdenskrātuvi.
No tādas praktiskākas informācijas var pieminēt to, ka TLG apskatei jāizvēlas sauss gadalaiks, jo takas ir šauras, akmeņainas (lietus laikā arī noteikti slidenas), aizas dziļas un nogruvumu līstot lietum daudz. Vēl arī noteikti ir vērts nokāpt lejā pie upes (to var izdarīt pie Tina's GH – otrās dienas gājiena rīta pusē.) Mēs nakšņojām HalfWay GH un Sean's GH, katrā 40Y par istabiņu. HalfWay ļoti labs skats pa istabas un arī tualetes logu, kā arī no HalfWay iespējams uzkāpt arī augstāk kalnos, bet Sean's GH ļoti garšīga pārtika – cepti dumplings (ķīniešu pelmeņi) un valriekstu vai banānu pīrāgi noteikti garšīgākie kādi jebkad ēsti. 3. dienā ir diezgan garlaicīgs gājiens līdz Daju (lai nokļūtu Daju ir jāsameklē prāmi kas ir gabalu aiz pretējā pusē esošā ciema), bet tas dod iespēju piebraukt jau pieminētajiem Jade Dragon Snow Mountains no pretējās puses nekā to dara Ķīniešu tūristi un ietaupīt 80Y ~Ls6 uz cilvēku. Pats Daju ir pasīks ciems, kur nekā īpaša nav, bet var atpūsties pēc 2,5 dienu staigāšanas (dažviet arī diezgan pamatīgas kāpšanas) kalnos. Nakšņojām (par 20Y par istabu ~Ls1,50) mēs Daju GH, kas atrodas Jijia ciemā tuvāk upei 20min gājienā no Daju ciema. Arī Daju ir vismaz viena apmešanās vieta Snowflake GH (tur gan istabiņas bija švakākas, bet pārtikai lielāka izvēle un arī lētāka). Autobusa biļetes uz Lijiang vai sniega kalniem labāk iegādāties Snowflake GH, jo tas ir pašā Daju un lielāka iespēja, ka tevi tiešām aizvedīs uz Lijiang vai sniega kalnu. Vispār ar nokļūšanu no Daju uz Lijiang ir dīvaini, jo ir tikai 2 autobusi dienas laikā turklāt tajā dienā, kad mēs tur bijām viens bija atcelts, jo šoferim kāzas (nebrīnītos, ja to atceltu arī citu būtisku svinību vai sēru laikā). Savukārt Snowflake saimnieces vīrs bija gatavs mūs par tādu pašu naudu (30Y ~Ls2,25 par diviem) kā sabiedriskais transports aizvizināt līdz sniega kalniem (izvēlējāmies Yak Meadow, jo tas ir vistālāk no Lijiang un attiecīgi vismazāk tūristu).

Yak Meadow šķita, ka būs pamatīga vilšanās un sarūgtinājums par pacēlāju (izvēlējāmies pacēlāju, jo bijām par slinku, lai veiktu kāpumu no ~2700 līdz ~3700m) samaksātajiem 2x60Y ~2xLs4,50. Iemesls tam bija apmēram 60-70 ķīniešu tūristi, kas piebrauca reizē ar mums un devās augšā ar pacēlāju. Tomēr mums par laimi ķīnieši rīkojās kā vienmēr – uzbrauca augša, nobildējās ar kalniem fonā, nobildējās ar aiz deguna piesietu Yak (tas tāds liels spalvains kalnu bifelis vai kāds cits ragu lops), nopirka kādus suvenīrus un devās lejā. Pateicoties tam mums atkal bija iespēja izbaudīt mieru un citu cilvēku neesamību (staigājot pa augstkalnes pļavu 1,5-2h laikā tā arī nesatikām nevienu), iespaidīgos skatus (tomēr priekš mums ir diezgan neierasti atrasties 3700m augstumā un uz visām pusēm redzēt tikai kalnus).
Tāpat Yak Meadow varējām izbaudīt laika apstākļu dažādību – Daju saulē pa dienām bija ap +30, bet stundas braucienā esošajā Yak Meadow bija nedaudz zem 0 un pamatīgs vējš (ganu būdām jumti tādēļ tiek nostiprināti nevis ar naglām, bet vienmērīgi noklāti ar palieliem akmeņiem). No Yak Meadow uz Lijiang vienīgais oficiālais transports ir 2x dienā cauri ejošais Daju autobuss, bet mēs par 10Y ~Ls0,75 pievienojāmies ķīniešu tūristu pārim viņu minibusiņā.
Atpakaļceļā uz Shanghai atkārtoti esam arī Dali un Kunming, bet visu interesanto un būtisko par tām pilsētām jau uzrakstīju, kad tās tika pieminētas pirmoreiz.
Vēl vienīgi varu pieminēt, ka Kunming lidostā kārtējo reizi pierādījās ķīniešu kā nedomājošas bara tautas (protams, tur ir daudzi miljoni domājošu cilvēku, bet acīmredzot pārējam miljardam un simtiem miljonu komunisms (vai sazin kas vēl) ir iemācījis strādāt un nedomāt) radītais iespaids – gaidām, kad uzsāksies iekāpšana, informators paziņo, ka tiek uzsākta iekāpšana lidojumam uz Shanghai, virs geita parādās atbilstoši uzraksti un ir redzams, kā lidostas darbinieks atslēdz durvis, mums negribas drūzmēties un nolemjam pagaidīt, lai citi sakāpj, ķīnieši sēž, blisinās, gaida un nekust ne no vietas, pāris minūtes pagaidījuši ejam uz lidmašīnu un mums ieejot geitā pakaļ drosmīgi metas visi pārējie pasažieri. Pati lidsabiedrības Shanghai Airlines lidmašīna gan bija pārsteidzoši laba, LCD paneļi virs galvām (pa Eiropu lidinoties tādi ne reizi nebija gadījušies, arī no Helsinkiem uz Shanghai tādi nebija) un tādas lietas, ka Eiropā ir tikai biznesa klasē – siltas mitrās auduma salvetes un siltas pusdienas.

Ā, un vēl atcerējos par kafiju. Ķīnā normālu kafiju dabūt ir pagrūti un ļoti dārgi, ne tikai salīdzinot ar citu lietu izmaksām, bet pat salīdzinot ar Eiropu – krūzīte cafe au late vai espresso ar pienu maksāja 25Y ~Ls1,90. Toties vāju un gandrīz nedzeramu šķīstošu kafiju varēja dabūt par 7-10Y ~Ls0,50-0,75, bet mēs par laimi bijām tam gatavi un varējām novērtēt cik nenormāli garšīga ir līdzpaņemtā Nescafe 3in1 Tēju gan, protams, ka tur varēja dabūt pa lēto un citviet pat par velti.

Un ir vēl viena fantastiska lieta, ko pasaulē sauc par Engrish, Chenglish vai dažādos citos vārdos (šo to var redzēt pie šī paša apraksta draugiem.lv). Tā ir spēja uzrakstīt jebkuru angļu vārdu vai teikumi pilnīgi nesaprotami un dažkārt ļoti smieklīgi, to var apskatīt internetā, piem., http://www.engrish.com (esiet gatavi histēriskiem smiekliem un kolēģu dīvainiem skatieniem)
Gan jau noteikti kaut ko būšu aizmirsis pierakstīt, bet visu jau nekad nevar atcerēties.

Cerams, ka mans pastāstiņš jums šķita interesants un/vai noderīgs.

Aizraujošus ceļojumus!