Skatītāju Vērtējums:

Mindžuns (Ilguks Songs) un Dživona (Jedžina Sona) ir cilvēki, kas uzskata, ka labi pārvalda pretējā dzimuma pavedināšanu.

Kādu dienu Dživona izraisa avāriju nedaudz sasitot Mindžuna auto. Protams, meitene nekavējoties liek lietā savu šarmu un prasmes, lai iežēlinātu Mindžunu un sveikā tiktu vaļā no atbildības.

Diemžēl viņai tas neizdodas... Sieviete ir šokā, un uz brīdi pat sāk apšaubīt savas atstrādātās iemaņas, tomēr viņai ir skaidrs, ka ir sastapts cienīgs pretējā dzimuma pretinieks...

Abiem ir zina, ka nu ir sākusies pavedināšanas spēle, kur lietā tiek likti abu „veterānu” uzkrātās prasmes ar tikai un vienīgu mērķi, uzvarēt un pierādīt, ka joprojām esi labākais...

Korejieši ir romantisko stāstu meistari. Nu ir pienācis laiks padalīties prasmēs par to, kā savaldzināt pretējo dzimumu. Skatītājam tiek piedāvāta lieliska iespēja „divi vienā” noskaidrot un saņemt padomus par to, kā šajā attiecību posmā kas ir jādara vai vienkārši pasmieties par to, ka daži domā, ka tieši tā ir jādara...

Uz pirmo acs uzmetienu, varbūt šīs filmas sižets liekas interesants, un pieņemu, ka filmu varēja izveidot par tādu, tomēr tā ir gaužām caurumaina un garlaicīga. Tieši tā, filma, lai gan komēdija, nespēj pietiekami lielā devā izklaidēt, kļūstot par samērā klišejisku un vienmuļu darbu.

Diemžēl, lai gan pēc plakātiem liekas, ka abi aktieri varētu veidot labu duetu, tāds īsti neizveidojas. Pat otrā plāna lomu tēlotāji, piemēram, Mindžuna tēvs, ieinteresēja vairāk, nekā abi galvenie tēli.

Varbūt arī ikdienā, ja cilvēks ir tāds liels attiecību spēlētājs, beigu beigās viņš izrādās staigājoša bezkodolaina čaula. Pagrūti spriest, tomēr pieņemu, ka īstenam pavedinātājam vajadzētu būt arī ne tikai ārēji atraktīvam izskatam, bet arī vielai, kas aizpilda galvaskausu.

Arī pavedināšanas metodes un stāsta attīstība ir diezgan paredzama. Tas viss piedod filmai savus mīnusus un, lai gan filma nav galīgi metama atkritumu tvertnē, tā varēja būt daudz, daudz labāka.

„Pavedināšanas Māksla” ir saņēmusi dažāda veida atsauksmes, kas pieņemu nāk no dažāda veida auditorijas. Iespējams, ka tā varētu labi uzpirkt tīņu meitenes un pat varbūt zēnus, bet arī šo faktu apgalvot nevēlētos.

Vienkāršai aizmiršanās izklaidei tā derētu, tomēr līdz oriģinālai un siltai romantiskai komēdijai, filmai vēl ir savi metri, kilometri ejami.