Valsts:
Koreja
Gads: 2007
Žanrs:
Drāma Filmas garums: 84 minūtes Valoda: Korejiešu
Iznākšanas datums: 29.04.2007.
Pievienota: 01.03.2010. Atslēgas vārdi: Skūpsts / Skumjas / Traģēdija / Attiecības / Vardarbība / Psihopātija / Bērns / Ģimene / Noslēpums / Cietums / Vientulība / Sekss / Greizsirdība / Krāpšana / Pašnāvība / SlepkavaSkatītāju Vērtējums:
Stāsts
Vientuļa mājsaimniece Jeona (Džia Parka) cīnās ar depresiju un naidu, kas krājas viņas sirdī. Viņas ģimenes dzīve ir neciešama. Sievietes dvēsele mutuļo...
Kādu dienu TV raidījumā viņa pamana ziņu par kādu uz nāvi notiesātu cietumnieku, kurš jau vairākas reizes cenšas izdarīt pašnāvību... Šis stāsts sievieti ieved transa stāvoklī. Viņa vēlas šo vīrieti satikt...
Apņēmību to paveikt, sieviete saņem, kad uzzina par sava vīra (Ha Džungvū) mīlas dēkām... Viņa dodas uz cietumu un satiekas ar uz nāvi notiesāto Džinu. (Čens Čangs)
Neņemot vērā noziegumus, kurus Džins ir paveicis, viņa uzdodas par cietumnieka bijušo mīlnieci, kas vēlas viņa dzīves pēdējās dienas pārvērst par krāšņām un laimīgām...
Šīs attiecības kļūst nevaldāmas...
Komentārs
Kārtējais Kima Kiduka pretrunīgais darbs, kurš šoreiz cirkulē ap tēmu: dzīves un dvēseles attīrīšana-piesārņošana caur mūsu ikdienas laika ritējumu.
Filma noteiktos aspektos atsauc atmiņā režisora iepriekšējos darbus, jo īpaši „Pavasaris, Vasara, Rudens, Ziema... Un Pavasaris” un „3-Iron”. Arī šajā darbā tiek apspēlēta gadalaiku un aizliegto attiecību tēma, atspoguļojot galveno varoņu emocijas un simbolizējot vienu pilnu noslēgtu ciklu, kas ikdienā kā atskaites punkts ir gads.
Kims Kiduks tiešām peld pa viļņiem savā radošajā straumē. Pēc vairāk ekspresīvās filmas „Laiks” viņš piedāvā šo, daudz piezemētāko un meditatīvo.
Aktieru duets ir atlasīts gana veiksmīgi, jāpiebilst, ka Čens Čangs (no Taivānas), filmā vispār nerunā, tomēr viņa tēlojums viennozīmīgi ir pārliecinošs.
Darba kopējā noskaņa ir samērā vēsa, neizprotoša, pat nedaudz sirreāla, kas izsauc sajūtu dažādību, reizēm garlaicību un apjukumu, reizēm pārsteigumu un sapratni.
„Elpa”, kā jau vienmēr Kima darbos, aiznes līdz skatītājam paku ar vēstījumiem. Cik daudz mēs no tās pakas spējam paņemt, saprast – censties saprast, tas paliek mūsu ziņā, tomēr vairāki no tiem vēstījumiem ir pārāk skarba realitāte, kuru negribētos pieļaut.
Režisora piekritēji filmu nesmādēs, bet tiem, kas ar Kima Kiduka darbiem nav pazīstami, iespējams šī nav tā piemērotākā izvēle. Kopumā „Elpa” atstāj ar „Kaut kas īsti nebija!” sajūtām.
Redaktora Vērtējums
7 no 10 ballēm
|




 |