Skatītāju Vērtējums:

Par pamatu stāstam ir ņemts konflikts starp Gendži un Heike klaniem Japānas samuraju laikmetā.

Noslēpumains cīnītājs bez vārda (Ito Hideaki) ierodas pilsētā, kurā konfliktē klani. Viņš piedāvā savas cīnītāja prasmes klanam, kurš ir gatavs maksāt vairāk. Nonācis izsoles pozīcijā, cīnītājs bez vārda tomēr nolemj atteikt klaniem, tajā pat laikā pievienoties pilsētiņas salona īpašnieces Ruriko (Mamoi Kaori) drošības nodrošināšanai.

Ruriko izstāsta svešiniekam par savas pilsētas un dēla traģisko likteni, kopš tajā ieradušies abi klani.

Tikmēr klani cenšas rast jebkuru iespēju, lai uzvarētu savstarpējās cīņas. Piemēram, Gendži klanā Jošitsune ir atradis slepenu automātisko ieroci, kas, pēc viņa domām, ļaus uzvarēt un pakļaut Heike klanu, tikmēr Heike klanam ir savs plāns...

Tajā pat laikā, Ruriko atklāj cīnītājam, ka viņa ir leģendārā ieroču speciāliste B.B., kura savas prasmes apguvusi no slavenā Rietumu ieroču speciālista „Bingo” (Kventins Tarantino). Ruriko un nezināmais cīnītājs apvienojas, lai iznīcinātu klanus un atbrīvotu pilsētiņu no to ietekmes.

Takaši Miike ir atgriezies. Viņš ir uzņēmis gan atzīstamus darbus, gan visnotaļ peļamus. Šoreiz Miike ir gatavs uzņemt Japānā veidotu vesternu, kurā Japāņu aktieri lauzītā angļu mēlē centīsies radīt pavisam nenopietni nopietnu ASV vesternu noskaņu. Papildspēki – ņemsim Kventinu Tarantino.

Ne visās valstīs sponsori ir gatavi dot naudiņu šādam projektam – Japānā – iedeva. Rezultāts „Sukiyaki Western: Django” eksperiments, izklaide, joks – spriežat kā vēlaties, tomēr filma ir realitāte.

Runājot par nosaukumu, tad ja Rietumu vesterni ir arī pazīstami kā spageti (itāļu pastas paveids) vesterni. Japānā ražotie, no šī brīža, būs sukijaki (japāņu daudzingredientu ēdiens – līdzīgs sautējumam) vesterni. Kā atzīst arī filmas veidotāji, tad „Sukiyaki Western” ir kopsakarības ar vairākām vēsturē pazīstamām filmām, tajā skaitā Seržio Korbuči „Django” un arī Akiras Kurosavas „Yojimbo”.

Jāsaka, ka no vienas puses daudzi izteiks: „Nu, jā! Japāņi taisa vesternu - izsmiekls”, bet droši vien jāatgādina, ka vairāki vesterna klasikas darbi balstās uz, piemēram, vēl agrīnāku Japānas šedevru „Septiņi Samuraji”. Tā kā izsmiet nav pamata, tomēr Mīke ir Mīke. Viņš šo filmu tiešām padara par tādu kā eksperimentu zaķīti, kuru palaiž vispasaules tirgū.

Par aktieriem arī īsti daudz nav ko diskutēt, jo lielākā daļa no tiem ir jau pazīstami Japānas kino aprindās, jāpiebilst, ka praktiski visi galvenie aktieri daļu savas prasmes ir apguvuši ārpus Japānas, attiecīgi, lai gan lauzītā mēlē, viņi spēja izpildīt Mīkes vēlmi par to, ka aktieriem ir jārunā angļu valodā. Aktiermeistarība ir tik spēcīga, cik nu viņa vesterniem ir nepieciešama, tas pats attiecas uz dialogiem, kuros pateicoties valodas brikšņiem, var viegli nomaldīties.

Reizēm absurda un izstiepta, reizēm aizraujoša un krāšņa. Filma ne masām.