Skatītāju Vērtējums:

Notikumi risinās 1910. gadā Siāmā (bijušais Taizemes nosaukums). Siangs (Dans Čupongs) ir jauns Muai (cīņu veids) cīnītājs, kurš labi pārzina dažādas sprāgstvielas, jo īpaši raķetes.

Pielietojot savas prasmes, viņš nodarbojas ar nozagto bifeļu atgriešanu nabadzīgajiem fermeriem. Cīnoties ar ļaundariem un tirgoņiem, puisis tāpat meklē vīru ar noteikta veida tetovējumu, kurš vairākus gadus atpakaļ, nogalinājis viņa vecākus.

Tajā pat laikā, vietējais ierēdnis, Lords Vengs (Leo Puts) ir noslēdzis izdevīgu vienošanos ar kādu Anglijas kompāniju, par tvaika traktoru iepirkšanu.

Tamdēļ lords vēlas savā teritorijā piespiest zemniekus pirkt šīs firmas traktorus, kas spētu aizvietot bifeļu spēku. Tomēr zemnieki atsakās, paliekot pie klasiskajiem laiku apkopšanas paņēmieniem.

Lai panāktu savu biznesa ieceri, viņš noalgo ļauno Zagli (Somedets Kaevleu), lai tas nogalina bifeļu tirgoņus un arī visus apvidus bifeļus.

Nai Hoi Sings (Samarts Pajakarūns) ir bifeļu tirgonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, un uz viņa miesas atrodas dīvains tetovējums. Šis grūti pieveicamais tirgonis, piesaista gan Sianga uzmanību, gan arī Lorda Vaenga... Uzsākas nežēlīgas cīņas...

Jāteic, ka filmas oriģinālais nosaukums ir „Tabunfire”, kas tomēr nepatika filmas izplatītājiem pasaulē, tāpēc arī tā tika ātri vien pārdēvēta ar „pievilcīgāku” vārdu salikumu.

Taizemiešu filmu veidotāji, reiz guvuši popularitāti ar cīņu filmām, turpina lipināt tās intensīvā tempā. Nevēlos teikt, ka cīņu filmas vēsturē, un arī tagad, ir izcēlušās ar dziļu sižeta līniju, tomēr reizēm absurdums sit augstu vilni. „Dinamītu Kareivis” viennozīmīgi ir spilgts absurduma paraugs.

Godīgi sakot tik naivu un seklu scenāriju, aktieru (ne cīņu ainu) meistarību, kādu laiku neesmu redzējis. Šeit pat neiet runa par Korejas muļķīgo grimašu komēdijām, un Japānas filmām ar pilnīgi nejēdzīgu sižetu – te iet runa par ko tādu, kas, skatoties filmu, liek dziļi nopūsties un pat reizēm novērsties no ekrāna.

Palūkojieties uz vadošā lorda tēlu – viss kļūst skaidrs. Pie tam lordu atveido kāda slavena Taizemes popzvaigzne.

Bet, protams, jāatzīstas, ka Taizemes cīņu mākslas, kas, protams, ietvertas filmā, šķiet spēcīgas, aizraujošas un akrobātiskas. Un kā jau tas iegājies, tad tikai tamdēļ šo filmu var noskatīties. Piemetot klāt raķetes, dinamītu, virvju darbu, filmas veidotāji it kā „ievieš” inovācijas žanrā.

Cik tālu Taizemes kino šajā virzienā dosies, redzēsim tuvākajos gados, tomēr, paredzu, ka, ja uz horizonta nekas jauns neparādīsies, tad pēc pāris gadiem šis vilnis būs sevi izsmēlis un varēs atkal uz kādu laiku doties dusēt.

Kopumā jāsaka, ka bērnišķīga, stulbu dialogu pārpilna – varbūt Taizemes tīņiem domāta filma. Iespējams pasaules skatītājam, kā parasti, vienīgā bauda ir cīņu ainas, pie tam, ne visas. Tā kā verdiktā – nekā prātīga.