Skatītāju Vērtējums:

Kaoru (Yui) ir 16 gadus jauna meitene, kas cieš no retas ādas slimības, kuras nosaukums ir XP. Principā šī slimība nozīme, ka meitenei ir alerģija no saules stariem. Ja viņa nonāk tiešo saules staru ietekmē bez īpašas aizsardzības, tad rezultāts īsā laika posmā var būt letāls.

Lai gan Kaoru grib dzīvot kā vienkārša meitene, viņas ierastā diena ir pavisam savādāka. Gulēšana dienas laikā, aktivitātes nakts laikā.

Meitenes dzīves dārgums un motivācija ir viņas hobijs – mūzika un dziedāšana. Nakts laikā viņa dodas ārpus savas ierobežotās istabas, lai laiku pavadītu ar savu akustisko ģitāru spēlējot tiem cilvēkiem, kas vēl neguļ.

Bet jau kādu laiku, vērojot apkārt notiekošo no savas istabas loga, Kaoru aplūko jaunu puisi Koji (Takashi Tsukamoto), kurš dodas uz piekrasti, lai iemācītos sērfot. Arī šī puiša vērošana kļūst par meitenes sava veida hobiju.

Kādu dienu viņi nejauši iepazīstas...

Vienkāršs un skumjš stāsts par tīņu mīlestību ar slaveno Japānas popzvaigzni Yui galvenajā lomā.

Patiesībā nepamet sajūta, ka filma ir uzrakstīta kā veltījums pašai Yui. Gan no stāsta viedokļa, gan muzikālā piepildījuma, filma ir Yui stāsts, protams, izņemot slimības faktoru. Meitene izpilda arī filmas tituldziesmu „Good-Bye Days”, kā arī vēl dažus savus Japānas popa topu grāvējus.

Ir jauki pavērot Kamakuras un Jokohamas pilsētas, kurās arī uzņemta liela daļa filmas ainu. Izceļot ar mūziku, vienaldzīgu nespēj atstāt Kamakuras saullēkti, saulrieti, sērfotāji, okeāns un dienas saules svelme...

Ja tāda vispār pastāv, tad var teikt, ka režisors Norihiro Koizumi filmā lieto atstrādātu veiksmes formulu, mēģinot ar šo darbu sasniegt Japānas tīņu prātus. Tomēr, lai gan filma nepārprotami ir jauka, tā ir pārāk izstiepta, akadēmiska, un uz vienu personu orientēta. Nepazūd sajūta, ka „A Song To The Sun” jeb „Midnight Sun” ir neliels Yui „idol video” ražojums.

Pārāk daudz nevajadzīgu akcentu uz lietām, kuras varēja tik spoži neizcelt, tajā pat laikā reizēm šķiet aizmirstas un pamestas ainas, kuras varēja turpināties. Tāpat filma ir sekotāja vairākiem pēdējos gados iznākušajiem Āzijas darbiem pēc ļoti līdzīga pat teiktu tipveida stāsta.

Neapšaubāmi gan šī, gan arī citas līdzīgas tematikas filmas liek saprast to cik cilvēks var būt pateicīgs un laimīgs par to, ka viņam ir dota iespēja dzīvot dzīvi un vēl laimīgāks par to, ka tā ir veselības pilna.

Tomēr, manuprāt, filmas, kuru tematika ir smagas slimības, uz kādu laiku varētu pamest gan jauno, gan pieredzējušo režisoru prātus. Protams, tās ir labi produkti, tomēr laiks pameklēt jaunas idejas un atkāpties no šī temata pastiprinātas lietošanas.

Kopumā neko citu, kā vārdus paredzama, maza tīņu muzikāla drāma ar salīdzinoši gaišām beigām, nevarēšu teikt.

Bet tiem kam filma gāja pie sirds var piemetināt, ka pēc „Dziesma Saulei” motīviem arī iznācis TV seriāls.