Skatītāju Vērtējums:

1. Hanagasa (Ziedu galvassega)
2. Bu no mai (Samuraju deja)
3. Wakashuzeiodori (Zēnu deja)
4. Basanga (Upe)
5. Hojo (Raženais rīsu lauks)
6. Higasa (Parasol)
7. Chibariyo (Līksmosim!)

Okinava jau sen ir valdzinājusi ar dažādām vērtībām. Vasaras mēnešos Japānas iedzīvotāji dodas uz šo vietu, lai baudītu skaistās pludmales un salu sniegtās atpūtas iespējas. Cīņu mākslu eksperti dodas izbaudīt karate dzimteni. Tomēr Okinavai ir vēl vismaz viens valdzinājums – tā ir ārkārtīgi muzikāla vieta – nav noslēpums, ka liela daļa Japānas mūzikas zvaigžņu (Gackt, Mongol800, Kiroro, u.c.) nākuši tieši no šīs prefektūras.

Tie, kas nedaudz dzirdējuši kaut ko par Okinavu, domāju arī ir dzirdējuši trīs stīgu instrumenta sanšina (sanshin, 三線) skaņu, kas nespēj atstāt vienaldzīgu. Un ne tikai tas pierāda, ka šī zeme, varētu būt titula „Land That Sings” cienīga...

Arī latviešu tautai tika sniegta iespēja dzirdēt, redzēt un sajust atmosfēru, kas valda Okinavas kultūrā, šoreiz ar priekšnesumu no dziesmu un deju teātra „Čura” puses.

Šī ir grupa, kurā darbojas tikai sievietes un, kuru vada Hideko Tamagusuku – sieviete, kas pārstāv pazīstamu Tamagusuku skolu. Jāsaka, ka no profesionāļiem, Čura ir viena no pirmajām Okinavas sieviešu trupām, attiecīgi visas tās dalībnieces jau kopš bērnības nodarbojas ar šo mākslas veidu, un pieder pie Gjokusen grupas, kas ir viena no lielākajām un pazīstamākajām deju skolām Okinavā.

Čura koncertējot ir apbraukājusi ļoti daudz pasaules valstis un visu cieņu „Riga Music” kolektīvam par uzdrīkstēšanos organizēt šādu pasākumu arī mūsmājās. Patiesībā notika divi koncerti, viens Lielajā ģildē (Rīgā) un otrs Ventspils kultūras namā, Japānas un Eiropas Savienības draudzības gada ietvaros.

Čura tulkojumā nozīmē „skaistais”, un tādu arī var raksturot priekšnesumu, ko šī grupa sniedza „Lielajā ģildē”. Pildīts ar nedaudz karatē līdzīgām kustībām, enerģiskiem deju soļiem un tradicionālo, jautro, tajā skaitā šanšina, mūziku, skatītājam netika dots laiks garlaicībai – ja nu vienīgi desmit minūšu ilgajā pārtraukumā.

Priekšnesums tiek atklāts deju Hanagasa (Ziedu galvassega), kurā grupa parādās skaistos kimono, kas tiek dēvēti par bingatām, un ne mazāk daiļu puķu formas galvassegu. Galvenais instruments dejotāju rokās ir bambusa plāksnītes, ar kurām tiek piesists dejas ritms.

Tādā veidā no skaistiem kimono, notiek pāreja uz otro deju, kuras nosaukums ir Bu No Mai jeb samuraju deja. Deja, kas iekļauj sevī vairākas cīņu mākslu kustības. Vēl divas dejas, un jau ātri vien pienāk starpbrīdis.

Pēc starpbrīža kā pirmā deja „Raženais rīsu lauks” jeb Hodžo. Dzīvespriecīga un gaiša deja, kas vēsta par cilvēku lūgšanām pēc raženas rīsu ražas.

Vēl daži skaisti mirkļi un ātri vien, paskrienot laikam, pienāk priekšnesums Čibarijo jeb „Galvu augšā!”. Deja, kura, papildināta ar sanšina skaņu un bungām, sekmīgi noslēdz pasākumu uz jautras un patīkamas nots.

Ilgu aplausu vērts piedzīvojums! Paldies organizatoriem!