Skatītāju Vērtējums:

Tsuneo (Satoši Tsumabuki) ir vienkāršs students, kurš izbauda visu, ko studijas universitātē sniedz. Viņš piestrādā mahjonga (Ķīnā radusies galda spēle) salonā, izbauda seksu ar studentēm un izmanto iespējas, ko sniedz dzīve...

Kādu dienu salonā viņš izdzird stāstu par kādu noslēpumainu vecenīti, kura jau vairākus gadus pa apkārtni stumj ratiņus... Neviens īsti nezina kas ir ratiņos. Izskan dažādas aizdomas, viena no tām – nauda...

Protams, viedoklis par naudu padara cilvēkus vēl zinātkārākus, kamēr kādu dienu viens no salona spēlmaņiem uzbrūk ratiņiem... Tomēr vecenīte paspēj tos palaist brīvgaitā un sagadīšanās pēc tie, ripojot no kalna, ietriecas sienā, kurai blakus iet Tsuneo.

Viņš palūkojas ratiņos un ierauga Kumiko jeb Džosiju (Čizuru Ikevaki) – pieaugušu jaunieti, kurai slimības dēļ ir paralizētas kājas...

Iepazinusies ar jaunieti vecenīte, kas ir Džosijas vecāmāte, ielūdz Tsuneo uz pusdienām, kuras gatavo viņas mazmeita...

Tsuneo iemīl Džosijas pagatavoto maltīti, un aizvien biežāk sāk piestaigāt garšīgu pusdienu meklējumos... Tā abi jaunieši iepazīstas un aizsākas viņu interesantās attiecības.

Patiesa un atvērta... šie vārdi nepamet manu galvu...

Ja no pirmā skata šī sižeta līnija šķiet visnotaļ vienkārša, tad filma ir par attiecībām un varoņiem, kuru iekšējā pasaule ir neskaidra mozaīka.

Ja Džosija ir fantazētāja, kura dzīvi redz citādām acīm, tad Tsuneo ir kārtīgs Japānas studenta iemiesojums. Šie varoņi mēģina saplūst kopā asimilējot sevī viens no otra visu to, kas viņiem ir nezināms un iespējams pietrūkst.

Filma ir bagāta ar dažādiem dīvainiem un mazāk dīvainiem personāžiem, kuri, iespējams, parādās tikai uz brīdi, bet skatītājam izsauc vēlmi tos iepazīt tuvāk.

Un, lai gan darbā ir uzņēmusies daudzu iemīļotā aktrise Juri Ueno („Swing Girls”) un citi pazīstami aktieri, skatītājus aizrauj ķīmija, ko rada Tsumabuki un Ikevaki. Ne par velti, Isao Jukisada izvēlējās šo pāri savam darbam „A Day On A Planet”.

Arī filmu pavadošais humors slēpjas, bet ja to saskata, jauks smaids garantēts.

Lai gan tiek aizskartas smagas sabiedrības tēmas, režisors ir spējis darbu radīt emocionāli vieglu, nepadarot, piemēram, Džosijas īpatnības par smagu dramatisko elementu, vai arī neizceļot kādu ļauno tēlu. Tā ir kā neliela pasaka, kuras darbība norisinās mazā pasaulē ar galveno varoņu noteiktām robežām.

Pēc filmas noskatīšanās šķita interesanta doma izlasīt Seiko Tanabes noveli, kuras pamatā ir šis stāsts. Filmas dialogi reizēm ir tik savdabīgi un pārdomu rosinoši, ka tos būtu jauki pārlasīt drukātā formā.

Katrā ziņā skaistas Quruli mūzikas pavadījumā skatītājam tiek piedāvāts izbaudīt ļoti plašu sajūtu spektru, nedaudz uzsmaidīt vai pat nobirdināt kādu asaru.

Režisors Išin Inudou (uzņēmis arī, piemēram, „House Of Himiko”) ir noteikti apliecinājis to, ka spēj radīt savdabīgus, emocionālus un jaukus darbus, kas noteiktai skatītāju auditorijai paliks dziļi sirdīs.

Ja patīk tādas filmas, kā „Go”, „A Day On A Planet”, tad šo darbu būtu vēlams iekļaut repertuārā.