Skatītāju Vērtējums:

Vairāki stāsti, kuri savstarpēji sarunājas, lai gan norisinās dažādās pasaules vietās...

Kādā attālā nostūrī Marokas tuksnešainajos kalnos dzīvo gans Abdula ar savu ģimeni. Viņš nesen ir nopircis šaujamo ieroci, kuru iedod saviem dēliem ganāmpulka aizsargāšanai pret šakāļiem, tomēr notiek neparedzētais...

Ričards un Sūzena ir ASV tūristi, kas ieradušies Marokā, lai ceļotu un risinātu savas ģimenes problēmas. Tomēr viņu ceļojumā notiek neparedzētais...

Tajā pat laikā pasaules otrajā nostūrī Čieko Vataja (Rinko Kikuchi) ir pusaudze - dumpiniece. Viņa ir jauna, kurla Japāņu meitene, kura kopš mātes nāves vairs nesarunājas. Arī viņas tēvs Jasudžiro Vataja (Koji Yakusho), lai gan mīl meitu, ir no viņas atsvešinājies.

Meita balansē uz savas dzīves robežas, tomēr pieķeras detektīvam Kendži Mamija (Satoshi Nikaido), kurš meklē Čieko tēvu, lai noskaidrotu viņa saistību ar Maroku...

Ceturtais stāsts risinās Amerikā, kur Ričarda un Sūzenas Meksikas izcelsmes bērnu auklīte Amēlija (Adriana Barraza) pieskata ceļojošā pāra bērnus Kalifornijas mājoklī. Tā kā bērnu vecāki ir aizkavējušies Marokā, viņai jāstrādā papildus, tomēr auklītes dēls precas...

Amēlija vēlas doties uz dēla kāzām Meksikā, un, lai gan Ričards ir pret, viņa riskē un dodas ar visiem bērniem uz Meksiku, kur notiek neparedzētais...

Alehandro Gonzalez Inaritu uzņemot šo darbu noslēdz rakstnieka Guillermo Arriagas triloģiju, kuru caurvij idejas par nāvi, sāpēm un cilvēcību. Iepriekšējie darbi bija „Amores Perros” un „21 Grams”.

Filmas darbība norisinās vairākās vietās – Marokā, Japānā, Meksikā un ASV. Fakts, kas priecē, filma netiek dublēta angļu valodā, bet katrs varonis runā savā dzimtajā valodā, vismaz versijās, kuras tika pludinātas Eiropas kino teātros.


Prieks, ka Inaritu neskatoties uz filmas relatīvi (uz Holivudas fona) nelielu budžetu, spēj uzņemt vizuāli baudāmu lenti.

Par šo filmu pastāv divi viedokļi, protams, tā nav atstājusi skatītāju vienaldzīgu. Vairums garlaikojoties to nespēj noskatīties līdz galam, bet daļa izbauda katru filmas momentu... Jā, tā patiešām ir Holivudai neparasti lēna un reizēm meditējoša. Tomēr, manā uztverē, kino piedzīvojums, kas paliek atmiņā, ļauj izbaudīt dažādas sajūtas un rosina pārdomas.

Filma nedaudz pazudina tulkojumā, tomēr aktieru grimases, žesti un darbības runā pašas par sevi, jo kā nekā filma stāsta par saziņu, sapratni, uztveri, jeb vienkārši komunikāciju.

Interesanti, ka režisors izmantojis ļoti lielu dažādību aktiera sastāvā. Piemēram, daži no filmas aktieriem, nekad par tādiem nav strādājuši, savukārt otrā pusē stāv tāds augsti apmaksājams aktieris kā Breds Pits vai Japānas aktieris Kodži Jakušo.

Filmas nosaukuma skaidrojums meklējams stāstā par seno Babilonu (tagadējo Irāku), kas stāsta par sabiedrību ar dažādām valodām un uztverēm, kura nepārtraukti savstarpēji sacenšas. Stāsta idejas netiek uzspiestas skatītājam, tajā pat laikā vedinot uz tā būtību...

Runājot par filmu, nāk prātā vārdi inteliģenta, reālistiska, skaista...

Patīkamu punktu pieliek Ruiči Sakamoto un Gustavo Santaolallas radītie muzikālie darbi, no kuriem izcilākais, manuprāt, ir „Bibo No Aozora”, kas kalpo arī kā filmas noslēdzošā kompozīcija.

Jāredz!