Skatītāju Vērtējums:

"Juon - lāsts dzimst tad, kad kāds mirst spēcīgā niknumā vai galējās skumjās. Tie, kas nonāk kontaktā ar šo lāstu mirst pārdabiskā nāvē. Pēc tam lāsts atdzimst un tiek nodots no upura uz upuri nepārtrauktā ķēdē...”

Filma ir par vairākiem stāstiem, kas iesaistīti šajā nepārtrauktajā ķēdē...

Kārena (Sarah Michelle Gellar) ir apmaiņas studente, kura mitinās Tokijā, Japānā. Kā darbinieks, viņa tiek nosūtīta aprūpēt kādu padzīvojušu amerikāņu sievieti, kuras ikdienas aprūpētāja nav ieradusies darbā.

Pēc ilgas meklēšanas, Kārena beidzot atrod māju. Mājas durvis ir atvērtas, viņa dodas iekšā. Mājā ir nekārtība un tā ir šķietami tukša...

Tomēr drīz vien Kārena noskaidro, ka viņas aprūpējamā Emma, guļ kādā no istabām.

Kārena sāk pildīt savus pienākumus līdz izdzird dīvainu skaņu, kas nāk no augšstāva un pamana mazu puiku Tošio...

Kad amerikāņi bija tikuši galā ar Hideo Nakatas „Aplis” jauno ekranizāciju, tie ķērās pie nākamā vairāku daļu Japānas šausmu darba „Juon”.

Šoreiz režisora amatā noalgojot oriģinālās filmas režisoru Takaši Šimizu, producenti cenšas radīt ko svaigu „pasaules auditorijai”. Protams, neskaitot to, ka lielākoties filma ir diezgan smaga kopija 2003. gadā iznākušajai „Ju-on: The Grudge”, tās lielākais jaunums ir slavenās Sāras Mišelas Gelāras galvenā loma.

Bet nevēlos dziļi noniecināt šo darbu, galu galā pozitīvais moments ir tas, ka Šimizu bija iespēja rekrutēt arī Japānas aktierus, kā arī izmantot lielo budžetu kvalitātes (galvenokārt specefektu) uzlabošanai.

Stāsts, kā jau minēju nav mainīts, vienīgi tajā tiek integrēti pāris amerikāņu tēli, kas it kā uzturas Tokijā. Tāpat nedaudz vairāk iekļauti skaidrojumi dažādām lietām, jo darbs tendēts uz auditoriju, kurai īpaši nav vēlmes domāt filmas laikā.

Saprotami, ka amerikāņi komerciālu apsvērumu dēļ izvēlējās nevis izlaist filmas orģinālversiju ASV kino, bet gan izveidot to nedaudz modificētu.

Komercija tiešām nostrādāja, jo filmas izveidošanai tērējot tikai 10 miljonus ASV dolāru, „Lāsts” ienesa ļoti lielu tīro peļņu, kas bija lielāka nekā 200 miljoni ASV dolāru, tāpēc sajūtot naudiņas smaržu nekavējoties tika nolemts, ka filmai tiks veidots turpinājums, jeb otrā jaunā ekranizācija.

Katrā ziņā, ja nav redzētas „Juon” Japānā uzņemtās četras filmas, tad šī varētu būt interesanta un biedējoša šausmu filma, tomēr ja Japānas filmas ir redzētas, zūd vairāk kā puse visas izklaides...

Kopumā Takaši Šimizu kopē sevi un nekas jau ļaunāks par 2003. gada filmu nav sanācis.