Skatītāju Vērtējums:

Nagiko (Vivian Wu) ir Japānas izcelsmes modele, kura dzīvo Honkongā. Viņa meklē mīļākos, kas spētu apmierināt viņas miesas kāri savietojumā ar mīlestību pret dzeju un kaligrāfiju...

Viņas apsēstības ar kaligrāfiju un dzeju saknes ir meklējamas bērnībā Kjoto pilsētā, kad Nagiko tēvs (Ken Ogata) meitenes dzimšanas dienās rakstīja uz viņas sejas simbolus ar veiksmes vēlējumiem.

Kādu dienu Nagiko sastop Džeromu (Ewan McGregor), tulku ar kuru viņa var apmierināt savu miesu, kā arī dalīties dzejā un kaligrāfijā aprakstot viens otra ķermeņus.

Tomēr lietas mainās, kad Nagiko uzzina, ka Džeroms ir biseksuālis, kuram bijušas homoseksuālas attiecības ar kādas izdevniecības īpašnieku (Yoshi Oida), kurš savukārt ir bijis Nagiko tēva ienaidnieks...

„Spilvena Grāmata” ir diezgan pretrunīgs darbs, kuru pasaulē laida angļu režisors Pīters Grīnveijs...

Par filmas pamatu Grīnvejs adaptēja Sei Šōnagon Heijan periodā sarakstīto grāmatu ar tādu pat nosaukumu „Makura No Sōshi” jeb „The Pillow Book”, kura stāsta par sievieti, kas raksta savus apcerējumus uz kailu vīriešu ķermeņiem.

Jūs vēlaties „art house” darbu, lūk, ir izteikta filma, kurā akcenti tiek likti uz vizuālajiem eksperimentiem, kurus režisors veic ar ekrānu un skatītāju. Kaili ķermeņi, pat erotikas pieskaņa, spēles ar attēliem, saliktas kompozīcijas, ekscentrisks skaņu celiņš ir tikai pāris lietas, ko var gūt no šī darba...

Filma noteikti neies pie sirds lielam daudzumam skatītāju. Tā nudien nav komerciāls produkts un daļa skatītāju no tās var novērsties jau pirmajās desmit minūtēs. Pirmkārt jau tiek runāts par dzīvesveidu, kas sabiedrībā nav plaši atzīts – homoseksuālisms, biseksuālisms, tieksmes bieži mainīt gultas biedrus, un otrkārt filma ir ārkārtīgi lēna un sarežģīta, pat pārāk...

Tomēr tā rosina uz dažādām pārdomām par lietām, kas aizzīmētas ar tabu.

Vizuāli filma līdzinās braucienam pa kalniem, kur nonākot virsotnē ar lielu aizrautību var vērot eksperimentus, bet pēc brīža, notiekošais uz ekrāna liek novērsties un kļūst neinteresants. Ja runā par filmas stāstu, tad tas ir vienmuļš un garlaicīgs, kas noteikti ir filmas vājā puse.

Un var piekrist kino kritiķu komentāriem, ka filma ir tik sarežģīta, ka lai to izprastu un izsekoto līdz strauji mainīgajai vizuālajai informācijai, tekstiem un zemtekstiem, tie ir jāredz vēlreiz, neskatoties, ka kopumā filma, atkārtošu, ir tiešām lēna...

Verdikts no manas puses ir diezgan skarbs – tukša un garlaicīga filma, kas spēj tikai pāris brīžos ieinteresēt ar vizuālajām niansēm.

P.S. Makgregora faniem vajadzētu noskatīties, jo tādā ampluā, kopš Holivudas slavas, viņu bieži nevar redzēt.