Skatītāju Vērtējums:

Mikio Šimazu (Naoto Takenaka) ir fotogrāfs - brīvdomātājs, kurš iztikai pelna ar fotografēšanas palīdzību.

Joko Šimazu (Miho Nakajama) ir viņa sieva, sirsnīga, nedaudz noslēpumaina un vieglprātīga sieviete, kuru Mikio nekad līdz galam nevar izprast.

Viņu attiecības ir ļoti savdabīgas, bet tajā pat laikā mīļas un dziļas...

Šis ir stāsts par viņiem...

„Tokyo Biyori” ir sava veida biogrāfisks stāsts un veltījums Nobujoši un viņa sievai Joko Araki. Domāju, ka Japānas kultūras pazinējiem Nobujoši Araki fotogrāfijas un to tematika nav svešas.

Filmas scenārija pamatā ir Nobujoši piezīmes, kuras viņš veica savā dienasgrāmatā laikā, kad bija precējies ar Joko.

Lēna, pilna jūtām, bet nekļūst sentimentāla un salkana... Tā nav izteikti romantiska, nedz traģiska drāma. Brīžiem nesaprotama un daudzpusīga kā paša Araki darbi.

Skaisti uzņemta, jo īpaši jāuzteic epizodes no Kanagavas ainām.

Režisora Naoto Takenakas sniegums man nedaudz atmiņā atsauc Šindži Ivai filmu noskaņu, tāpēc pieņemu, ka Ivai daiļrades piekritējiem varētu iet pie sirds „Tokyo Biyori”. Jāpiemin, ka Takenaka arī pats labi iejūtas galvenā varoņa lomā.

Filmā ir redzamas vairākas pazīstamas sejas, kā, piemēram, neliela loma ir atvēlēta Tadanobu Asano, arī manāms Hideo Nakata, tāpat pats Nobujoši Araki.

Negatīvā puse - varbūt brīžiem vienmuļa un paredzama, kas daļai skatītāju liks domāt, ka neinteresanta.

Bet visā visumā filma ir viegls, aizkustinošs, mīļš stāsts par sievietes un vīrieša attiecībām deviņdesmito gadu Tokijā, kurš pēc noskatīšanās, manā gadījumā, tikai uz īsu brīdi vēl kavējas atmiņās.