Skatītāju Vērtējums:

Ir 1999. gads. Gan ražošanas industrijā, gan arī policijā tiek pielietoti dažādu modifikāciju gigantiskie roboti, kurus kopumā mēdz dēvēt par „darbiniekiem”.

Japānā tiek strādāts pie projekta, kura nosaukums ir „Babilonijas projekts”. Šā projekta ietvaros plānots izveidot lielu apjomu šāda veida robotus.

Tomēr lietas saiet grīstē, kad sistēmu inženieris Hoba, kurš strādā kompānijā Shinohara Heavy Industries, noslēpumainos apstākļos izdara pašnāvību robotu ražošanas rūpnīcā.

Drīz pēc šī atgadījuma „darbinieki” sāk iziet no ierindas un plosīties...

Asuma no Īpašo Transporta līdzekļu divīzijas uzsāk lietas izmeklēšanu, un drīz vien noskaidro, ka robotu plosīšanās un pašnāvība ir tikai neliela daļa no lietām, kas spēj apdraudēt visas Tokija nākotnes likteni...

Kārtējā anime filma repertuārā, kuru vērtēšu vairāk kā kino un Gibli studijas radījumu mīļotājs, nevis „die-hard” anime fans.

Patiesībā „Patlabor” nonāca manās rokās pavisam nejauši. Iesākot to skatīties sižets kaut kādā veidā uzrunāja un noturēja pie ekrāna. Iespējams tāpēc, ka filmā nebija tikai robotu cīņas, bet arī solīds sižets ar dažādiem interesantiem pavērsieniem.

Tā kā neesmu redzējis daudz anime, gribētos kaut kādā veidā vilkt nelielas paralēles ar „Ghost In The Shell”, kas varbūt daudziem šķitīs aplami, bet vismaz to es esmu noskatījies. Nedaudz mākslīgā intelekta, Bībeles citēšanas, detektīvfilmu pavedieni, drūms noskaņojums un, protams, režisora krēslā abiem darbiem ir Mamoru Ošī.

Ošī ietur savu stilu un jau šajā darbā uzsāk sarunu par to kāda dzīve varētu izskatīties ja cilvēkam būtu roboti. Tiesa gan 1989. gadā varēja likties, ka 1999. gadā kas tāds jau varētu būt izdomāts, tomēr kā redzam pat pēc 20 gadiem, mums ir tikai Aibo vai Aisimo, bet līdz gigantiskajiem robotiem vēl ceļš ejams.

Domāju, ka tiem, kas redzējuši „GITS” vai zina Ošī režijas stilu, ir skaidrs kādā tonī ir ieturēts šis darbs – drūms, zemtekstu nesošs detektīvstāsts par nākotnes tēmu.