Skatītāju Vērtējums:

Japāna, Edo periods. Šinodžo Mimura (Takuya Kimura) ir zema ranga samurajs, kurš kalpo sava klana lordam. Viens no viņa pienākumiem, ir izgaršot lorda mielastu (pārbaudot vai tas nav saindēts) pirms to garšo pats lords...

Šinodžo ir arī savs sapnis – atvērt vietu, kurā neskatoties kādai cilvēku klasei jaunietis pieder, tas varētu apgūt kendo (zobencīņu) mākslu.

Kādu dienu Šinodžo saindējas ar lorda pārtiku... Viņš gandrīz atstāj šo pasauli, tomēr izķepurojas. Maksa par šo atgadījumu ir redzes zaudēšana...

Šinodžo lords saprot, ka samurajs viņam vairs nav tik noderīgs... Viņš arī neizrāda nekādu lielo cieņu savas dzīvības glābējam...

Šinodžo finansiālais stāvoklis strauji sarūk... Šo neredzīgo samuraju mājās gaida sieva Kajo (Rei Dan). Mīloša un izpalīdzīga. Abi cilvēki nezina kas sagaida viņus nākotnē pēc šī traģiskā atgadījuma...

Kādu dienu Kajo sastopas ar Todžu Šimadu – ietekmīgu samuraju, kurš ieskatās jaunajā sievietē... Todžu vēlas viņu iegūt, tāpēc cenšas vilināt nabadzīgo sievieti ar savu bagātību... Līdz kādu dienu...

„Mīla Un Gods” ir noslēdzošā filma no režisora Joidži Jamadas (Yoji Yamada) samuraju drāmu triloģijas. Iepriekšējās ir „Twilight Samurai” un „Hidden Blade”.

Filma ir lēns, vēsturiskās noskaņas un pārdomu pilns darbs, kas ieturēts Japānas klasisko samuraju drāmu žanra - džidai geki stilā.

Jamada ir viens no „dinozauriem”, kurš vēl joprojām pieturās pie klasiskām un pārbaudītām vērtībām, kamēr jaunie režisori eksperimentē (jāsaka, ka veiksmīgi) ar visnotaļ radikālām izmaiņām.

Šis režisors filmas veido vairāk nekā piecdesmit gadus. Tas ir iespaidīgs rādītājs. Šis vīrs zina, kā ielikt filmā sirdi un veidot sarunu ar Japānas vecā gadu gājuma skatītāju.

Bet visiem ir skaidrs, ka ir jāspēj arī uzrunāt iedzīvotāju otra daļa, kas tiecas pretī globalizācijai un jaunām vēsmām.

Par laimi režisoram savas triloģijas pirmajā darbā „Twiligh Samurai” izdevās pie ekrāniem pieraut lielas skatītāju masas, lai noskatītos sirsnīgu drāmu ieturētu džidai geki stilā ar manāmām svaigām idejām.

Bet runājot par šo noslēdzošo triloģijas darbu, tad patiesībā Japāna varēja arī iztikt bez tās...

Jā, tajā ir viss, kas nepieciešams, lai būtu žanra labai pārstāvei, tomēr filmai trūkst unikalitātes. Sižets ir diezgan pilns ar zināmām lietām. Filmas vienīgās pērles ir aktieru darbs un radītā kopējā noskaņa, kas ir gana patīkama, lai „Mīlu Un Godu” noskatītos līdz galam.

Un runājot par pērlēm, tad lielu pārsteigumu sagādā Takuja Kimura. Šī zvaigzne ir kļuvusi pieaugusi! Japānas popgrupas SMAP dziedātājs un šovu dalībnieks tiešām spēj tēlot! Tas priecē. Arī pārējo aktieru sniegums priecē.

Bet par pārējām lietām - godīgi sakot tiešām trūkst ideju un oriģinalitātes.