Skatītāju Vērtējums:

Margarita jeb Jung-ae (Yun In-Ja) ir Ziemeļkorejas spiegs, kas strādā par bāra meiteni kādā no Dienvidkorejas saloniem.

Kādu dienu viņa izglābj studentu, Shin Young-chul (Hyang-ja Lee), kuru nepatiesi vajā uzskatot par zagli. Sieviete neapzinoties savu rīcību, uzaicina šo vīrieti savā mājā, pabaro un apārstē viņa ievainojumus.

Pēc kāda laika, Margarita satiek Young-chul kādā no piejūras dokiem, kur viņš piestrādā, lai nopelnītu naudiņu iztikai...

Izrādot savu labo sirdi, Margarita nopērk studentam jaunas drēbes un apavus, atzīstot, ka viņai ir radušās jūtas pret šo vīrieti.

Viņi kļūst par mīlniekiem, tomēr, katram no šiem cilvēkiem ir slēpjams savs tumšais stāsts.

Pastāv interesants fakts, ar kuru šī filma ir iegājusi Korejas vēsturē – tā ir pirmā, kurā uz ekrāna redzams skūpsts. Ir pat zināmi fakti, ka sākot izrādīt šo filmu kino, vairāki cilvēki izgāja no kinoteātra ar riebuma sajūtu, bet citi ar šausmām noskatījās uz šo – tiem laikiem nepieņemamo ainu. Bet režisors neaprobežojās tikai ar šo ainu, lai gan šī bija kulminācija, filmas gaitā, piemēram, var redzēt vēl vienu, tiem laikiem, riebīgu ainu – sievieti smēķējam.

Tomēr kopumā filma izrādījās sensācija, un kino vēsturnieki aizvien savās grāmatās piemin šo darbu, kā nozīmīgu Korejas kino sastāvdaļu.

Filmas trumpis nepārprotami ir tās kinematogrāfija, pēc kuras var pateikt, ka režisoram iepriekš bijusi saskarsme ar šī virziena niansēm. Lai gan liela daļa darbību notiek Margaritas dzīvoklī, ir vairākas lietas, kas parādītas pietiekami izteikti, lai runātu par filmas norisi, un idejām, piemēram, Margaritas attieksme pret žurku virtuvē, un citas.

Ja runā par sižetu, tad var vilkt paralēles ar vienu no mūsdienu darbiem – „Shiri”, protams, „Hand Of Fate” noskaņas ir nedaudz savādākas un vairāk atbilstošas tiem laikiem. Mēs redzam, ka Ziemeļu un Dienvidu problēma turpina skart daudz korejiešu sirdis, kas arī vairāk kā piecdesmit gadus ir atspoguļojies Korejas kino.

Pēc mūsdienu pieņēmumiem, filma neliekas kas īpašs, tomēr tā ir kā kino muzeja eksponāts, kurā mēs varam redzēt dažas lietas, kas mūsdienās joprojām tiek plaši lietotas Korejas kino.

Filmas dialogu atslēgas frāze, kad viens mīlnieks saka otram: „Tu esi tik tuvu man, bet kāpēc mēs bijām tik tālu...”