Skatītāju Vērtējums:

Kad Iči (Shintaro Katsu) atkal ir nodemonstrējis savas cīnītāja spējas pēc mēģinājuma viņu apšmaukt azartspēlēs, viņš dodas ceļā...

Viņš nejauši uziet mirstošu vīru, kurš pirms nāves izsaka Iči savu pēdējo vēlēšanos. Vīrs lūdz, lai Iči palīdz sievietei vārdā Mitsu (Shiho Fujimura).

Mitsu ir sieviete, kas pēc kāda klana vadoņa nekaunīgas uzvešanās, to sadūra un tagad bēguļo, cenšoties sveika un vesela nokļūt savās dzimtajās mājās.

Iči apsola aizsargāt un palīdzēt meitenei nokļūt mājās – Edo pilsētā.

Nedaudz vēlāk Iči ar Mitsu sastop kādu pāri, kurš cenšas ar viltu aizvilināt Mitsu atpakaļ pie klana vadoņa, lai saņemtu atlīdzību.

Tomēr Iči izdodas meiteni nogādāt līdz rikšām, kas to savukārt aizvestu uz Edo. Viss izskatās lieliski, tomēr Dojamas klana vīri pārtver rikšas un mēģina piespiest Iči iesaistīties klanu cīņās...

Neskatoties uz iepriekšējo daļu tā teikt maigumu, tad iespējams sākot ar šo filmu Iči kļūst agresīvāks un vairāk iesaistās zobencīņās, kas filmu padara nedaudz dinamiskāku.

Vēl viena svaiga lietiņa ir tā, ka Zatoiči iemīl sievieti – nu tā pa īstam. Viņa jūtas tiek parādītas, tomēr filmas veidotāji neizveido afēru, kas nozīmē, ka iespējams kādā no nākamajām daļām tāda varētu notikt.

Tas atkal ievieš filmā vairāk emocijas – cik nu tās Zatoiči filmās var ieviest. Bet iespējams filmu veidotāji patur savu trumpi, jo principā vairākās Zatoiči daļās viņam iepatīkas kāda sieviete, kas savukārt rada skatītājos interesi. Runa iet par sievietes aizstāvēšanu, cīnīšanos par sievieti un par mīlestību, utt.

Protams, ka pavērtējot zobencīņas, tās tomēr ir sešdesmito gadu - mūsdienīgu zobencīņu mīļotāji varbūt nespēs atrast sev tuvas lietas. Tiem varbūt jāpaskatās astoņdesmito gadu Zatoiči filmas.

Bet šīs filmas ir un paliek klasika ar nemainīgām vērtībām un noteikta veida auditoriju. Chambara un samuraju filmu cienītājiem patiktu, lai gan ja filmas skatītos vienā laidā, tās noteikti kļūtu garlaicīgas un šķistu vienmuļas.

Šī daļa ir gana interesanta, lai to nepalaistu garām.