Skatītāju Vērtējums:

Jana Čeunga (Karena Kar Yan Lam) ir jauna sieviete, kura uz šīs zemes nespēj rast mieru, jo viņa redz mirušās dvēseles...

Meklējot pārmaiņas, Jana ievācas jaunā dzīvoklī. Dzīvokļa īrnieks Normans Tsui šo vietu rekomendē kā apgaismotu un drošu, tomēr kad pienāk nakts, jaunā sieviete redz Tsui mirušo sievu un bērnu...

Viņa vairs nesaprot ko darīt – ieslēgt sevi slimnīcā? veikt pašnāvību?

Bet pēc kāda laika Janas dzīvē ienāk psihologs Džims Lavs (Leslie Cheung) – darbaholiķis, kurš savu brīvo laiku velta teoriju izstrādei par spokiem un to mitināšanos cilvēku apziņā. Pēc Džima uzskatiem, spoki ir tikai prāta anomālijas rezultāts...

Kad Janas draugs - ārsts Vilsons (Waise Lee) iepazīstina viņu ar Džimu, Džims saprot, ka Jana ir lielisks eksperimentu materiāls, lai pierādītu izvirzītās teorijas.

Viņš aizsāk Janas apziņas ķidāšanu, tomēr, laikam ejot, tiek ierauts psiholoģiskajos tīklos, kuros atklājas paša Džima patiesā būtība...

Uzsākot rakstīt komentāru par šo darbu, nu nevar izvairīties no frāzes "Ieskrējiens par rubli, bet lēciens par kapeiku!". Patiešām tik daudzsološais sākums filmas gaitā izgaist debesīs.

Noteikti, ka vairāki skatītāji vērojot šo darbu var vilkt paralēles ar ASV filmu "Sixth Sense", kas ir pilnīgi likumsakarīgi, un nekas tur nav slēpjams. Tomēr režisors Brūss Či-Leung Lavs filmu mēģina mainīt, lai "Inner Senses" nebūtu burtiska "Sixth Sense" kopija. Bet varētu teikt, ka tieši tad, kad sižetu mēģina mainīt, viss aiziet pa pieskari...

Kas tad "iekrīt acīs". Noteikti, ka brīžiem redzams pārtēlojums no aktieru puses. Atsevišķās ainās šīs kļūdas pieļauj pat veterāns Leslijs Čeungs, piemēram, depresijas un skumju attēlojumā. Par laimi, šīs nepilnības kaut cik sekmīgi tiek nomāktas ar kinematogrāfu un uzņemšanas brigādes palīdzību.

Tāpat, lai gan filma pretendē uz visnotaļ augstas klases Honkongas trilleri ar šausmu elementiem, tomēr klišejas spēj viennozīmīgi iedunkāt šīs ieceres. Kaut vai čīkstošo durvju lietošana vienā no kulminācijas ainām – vai tad tas bija vajadzīgs? Manā uztverē daži elementi kā ar cirvi iecērt filmas plūsmā.

Bet darbs nav galīgi nopeļams! Ja pie tā būtu nedaudz vairāk pastrādājuši, iespējams, ka tas kļūtu par 2002. gada Honkongas spēcīgāko žanra pārstāvi. Tajā ir visnotaļ sakarīgs stāsts, labs režisora un uzņemšanas brigādes darbs.

Vienreizējai skaitīšanai filma ir pat rekomendējama.

PS. Un ko tad mēs pēc filmas noskatīšanās iemācījāmies? Pēc skūpsta ar spoku paliek pelēka mute! Hmm...