Skatītāju Vērtējums:

Kāds jauns vīrietis Yuddy (Leslie Cheung) ir ieslīcis sabiedrībā, kurā viņš vairs galīgi neiederas. Viņš pavada savu dzīvi bezatbildīgi un brīvi. Lielāko daļu izpriecas gūstot ar un no sievietēm.

Kādu dienu uzkodu bārā, Yuddy satiek Lai (Maggie Cheung), un, protams, sāk meiteni aplidot. Viņa mērķis, kā jau vienmēr, ir savaldzināt jauno sievieti un, iegūstot to, vēlāk doties pie nākamās.

Bet vienīgā lieta, ko viņš vēl šajā dzīvē vēlas, ir atrast savu bioloģisko māti, kura to pametusi agrā bērnībā.

Tikmēr ielās patrulē vietējais policists (Andy Lau), kurš ir iemīlējies skaistajā Lai.

Papriecājies ar Lai, Yuddy atrod nākamo sievieti, Mimi (Carina Lau) – skaistu kabarē dejotāju, kura ātri vien iekrīt vīrieša izliktajos slazdos. Tad parādās jauna persona – Yuddy labākais draugs (Jackie Cheung), kurš iemīlējies Mimi.

Tā, šajos mīlas trijstūros, uzplaukst un noriet cilvēku patiesās emocijas un identitātes meklējumi.

Jau nedaudz pēc ievada tie, kuri pazīst šo režisoru nojauš par ko šeit ies runa. It kā seriāla cienīgais stāsts, tiek pasniegts pavisam citā gaismā. Vairāk iedziļinoties cilvēku emocijās, nevis darbībās. Un godīgi sakot par to daudzi skatītāji šo režisoru necieš, aizbildinoties, ka viņa darbi ir pārāk samāksloti un neatrisināti.

Filmas skatīšanos var nedaudz salīdzināt ar sapņošanu. Jau pirmās ainas, kur vīrietis ienāk mazliet netīrā un nošļukušā bārā, rada dīvainas sajūtas un ved mūs tajā virzienā, kurā Kar Wai vēlas.

Un tā kā filma būtībā ir bez sižeta, vairāk lecot mākslā, tā cieta pamatīgu izgāšanos Honkongā, kur skatītāji 90-to gadu sākumā bija pieraduši skatīties skaidri izklāstītas dialogfilmas.

"Days Of Being Wild" ir skumja, depresīva, neglīta, bet tai pat laikā skaista un it kā saprotama. Patiesībā ir grūti aprakstīt tās emocijas, ko rada šis darbs, bet tās spēj iedzīt nesaprašanā starp to, vai filma ir pilnīgs štrunts, vai šedevrs. Un vēlētos palikt pa vidu, sakot, ka tā nav nedz viens, nedz arī otrs.

Tas ir ceļojums pa cilvēku attiecībām, un ja skatītājs spēs kaut ko gūt no šīs filmas, tad noteikti, tas nebūs kāds fizikas likums, vai pamācoša dzīves formula.
Vēlētos paslavēt arī aktierus, jo īpaši Maggie Cheung, kura kā vienmēr ir lieliska, kā arī ar nožēlu jāsaka tai saulē atrodošos Leslie Cheung, kurš šajā filmā parāda to, ka bija vērtīgs aktieris, kuru diemžēl industrija zaudējusi.

Otra persona, kas stāv aiz vairākām režisora filmām, ir Kristofers Doils, kurš savu 1960-to gadu Honkongas attēlošanas uzdevumi ir paveicis godam.

Un kad režisors savu braucienu ir pabeidzis, viņš nogriež filmu kā ar nazi, kas noteikti traumē daļu skatītāju, tai skaitā arī mani. Bet ko lai dara, tāds nu ir Wong Kar Wai. Pērt vai slavēt, tas lai paliek skatītāja ziņā.