Valsts:
ASV
Gads: 2004
Žanrs:
Dokumentālā Filma Filmas garums: 75 minūtes Valoda: Japāņu / Angļu
Iznākšanas datums: 18.01.2004.
Pievienota: 21.03.2007. Atslēgas vārdi: Intervija / Biogrāfija / MākslaSkatītāju Vērtējums:
Komentārs
"Arakimentari" ir atklāta dokumentālā filma par slaveno japāņu izcelsmes fotogrāfu Nobujoši Araki (Nobuyoshi Araki), kurš ar saviem darbiem spējis cilvēkos radīt milzīgu emociju spektru.
Araki ir fotogrāfs, kurš balansē uz robežas starp mākslu un pornogrāfiju, jeb Japānā pieņemto terminu "pinku". Bet kā atzīst pats Araki, tad viņš dzīvo starp monohromo un krāsaino, kas viņa dzīvē nozīmē starp dzīvi un nāvi...
Filma veidota no vairākām intervijām, un fotogrāfa fotosesijām. Intervēti tiek cilvēki, kas bieži sastopas ar Araki darbiem, no tiem ir tādi pazīstami vārdi, kā islandiešu dziedātāja Bjorka, un japāņu režisors Takeši Kitano.
Tāpat tiek intervētas Araki modeles, un, protams, pats fotogrāfs. Filmas režisors Travis Klouzs cenšas parādīt Araki ikdienu, tomēr šis cilvēks ir tik neizprotams, varbūt savāds, ka filma spēj radīt tikai vairums jautājumus.
Katrā ziņā viens nu gan ir skaidrs, Araki ir enerģētisks, neliela auguma japānis, kurš ar saviem darbiem ir apbūris vairums kritiķus un ieguvis sev ne mazums ienaidniekus.
Viņa vārds tiek asociēts ar tādiem izteicieniem, kā "mazais monstrs", "perverss", "noziedznieks", "sieviešu nīdējs" un daudziem citiem. Savās fotogrāfijās viņš bieži vien parāda pornogrāfiskus skatus, kurās sievietes ir sasietas vai citā veidā pakļautas, kas feminisma kustības piekritējām liek saviebties un izsauc naida emocijas.
Turpretim pats Araki intervijā atzīst: "Mēs – vīrieši – esam nākuši no sievietēm... Mēs nevaram viņas pārspēt! (Smejas)".
Savā karjerā viņš ir paspējis nokļūt gan cietumā, gan arī vietās, kur pēc viņa autogrāfiem stāv simtiem cilvēku garas rindas. Vienvārdsakot apbrīnojams cilvēks, kurš ārējā veidolā izskatās kā mazs humora pilns neķītrais fotogrāfs, bet iekšienē ir profesionālis un foto mākslas meistars. Viņš seko līdz laikam un fotogrāfijās izliek savas emocijas.
Par filmas mūziku ir atbildīgs DJ Krush, kura ritmi attēlo darba gaitu un emocijas.
Emocionālākie brīži ir tie, kad Araki runā par savu sievu – nelaiķi Joko (Yoko), kuras mūža pēdējos mirkļus Araki ir uzņēmis un publicējis savā populārākajā grāmatā.
Filmas sākumā skatītāju var pārsteigt ar nepieņemamiem pornogrāfiskiem skatiem, tomēr filmas gaitā, skatītājs tiek it kā pieradināts un sāk domāt par to vai tiešām šīs fotogrāfijas ir tik sliktas un nepieņemamas...
Jāpiebilst, ka Araki nav tikai pinku fotogrāfs, jo ja vienu brīdi mēs varam redzēt sievietes kailumus, tad otrā brīnišķīgas puķes vai mākoņus.
Interesanta dokumentālā filmas, kura domāta Japāņu subkultūras interesentiem.
Redaktora Vērtējums
6 no 10 ballēm
|




 |