Skatītāju Vērtējums:

Ir 1950. gads... Norit karš starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju...

Kādu dienu ASV gaisa flotes pilota lidmašīna, pildot savu uzdevumu, avarē, un tās pilots Smits (Stīvs Tačlers) nonāk mazā kalnu ciematiņā Dongmakgolā.

Vietējie iedzīvotāji, cenšoties izrādīt savu viesmīlību, ņemas aprūpēt ievainoto viesi, tomēr iedzīvotāju valodas grūtības iedzen pilotu izmisumā...

Tai pat laikā, pēc asiņainas kaujas, netālu no ciemata, klīst Ziemeļkorejas kareivji, komandiera Lee Su-Hwa (Jae-yeong Jeong) vadībā. Izdzīvojušo vidū, ja neskaita komandieri, vēl ir ierindnieks Jang (Ha-ryong Lim), un patriotiskais jaunietis Taek-Ki (Deok-Hwan Ryu). Tie pamana ciemata iedzīvotāju Yeo Il (Hye-jeong Kang), un ar viņu nonāk ciematā...

Bet ciematā nonāk arī pāris Dienvidkorejas kareivju – leitnants Pyo Hyun-Chul (Ha-kyun Shin) un jautrais mediķis Moon (Jae-kyeong Seo).

Neapšaubāmi, notiek sadursme, ieroču virzīšana vienam pret otru, bļāvieni un izmisums... Uz visu to no malas, nesaprašanā par notiekošo, noskatās nevainīgie ciemata iedzīvotāji...

Pēkšņi, viens no kareivjiem izvelk granātu, un vārdu apmaiņas rezultātā, sanāk, ka kareivji uzspridzina iedzīvotāju pārtikas noliktavu...

Juzdamies vainīgi par notikušo, kareivji nolemj palīdzēt iedzīvotājiem sagādāt pārtiku, līdz brīdim kad notiek neparedzētais...

Ir 2005. gads, mēs palūkojamies Korejas pārdotāko filmu sarakstā un protams, ka neapšaubāms līderis, ir režisora Kwang-hyun Park darbs "Esiet Sveicināti Dongmakgolā".

Atceros, ka tajā gadā šī filma satrieca filmu industriju, un ar saviem fenomenālajiem panākumiem, ierakstīja savu vārdu Korejas kino industrijas vēsturē.

Bet kas tad šeit ir? Kas spēj piesaistīt skatītāju uzmanību? Par filmas pamatu kalpo populārais Jang Jin uzvedums, bet ne tikai šis faktors ir galvenais panākumu nesējs... Pēc manām domām, lielākais filmas trumpis, ir tās dzidrais, patiesu, un jūtām pildītais stāsts, kurš aizskar gadiem ilgo sasāpējušo kara jautājumu.

Ciemats ir kā simbols, kā paradīze Korejiešu tautai, kurā tā ir vienota, brīva, tīra... Man patika viena filmas frāze... Kāds ciemata iedzīvotājs jautā kareivjiem: "Vai mūsu valsts tiešām karo?" Un seko nākamais jautājums: "Ar ko tad... Ar Japāņiem, ar Ķīniešiem?". Šī frāze man liekas, raksturo pašu filmas būtību, jeb Ziemeļu-Dienvidu kara stulbumu...

Protams, filmā mēs varam baudīt ne tikai sižetu. Populāru aktieru klātesamība ir neizbēgama, sākot ar Ha-kyun Shin ("Save The Green Planet") un beidzot ar skaisto aktrisi Hye-jeong Kang ("Oldboy").

Neapšaubāmi, ka filmas 8 miljonu dolāru budžets, ļauj režisoram izlikt savas idejas, ieviešot filmā pāris baudāmas grafikas ainas, kā arī ar makro-mikro skatiem parādot brīnišķīgo Korejas kalnu dabu. Pie mūzikas, strādāja leģendārais japāņu komponists Joe Hisaishi, kurš vairāk pazīstams pēc Kitano darbu mūzikas, kā arī sadarbības ar Gibli studiju.

Visu šo pozitīvo lietu apvienojums ir patiešām veiksmīgs, un lai gan filma ir ar politisku zemtekstu, tā tomēr ir izklaidējošs, ģimenisks, arī dramatisks darbs, kuru vajadzētu noskatīties kvalitatīva kino cienītājiem.

Visu cieņu jaunajam režisoram, ar nepacietību gaidīšu viņa nākamos darbus, un jā, ar kadru aizturi veidotā vepra medību aina var atstāt bez iekšām.