Skatītāju Vērtējums:

Young-jun - Young-Eum Music ierakstu kompānijas vadītājs, atrodas nepārtrauktā cīņās ar konkurējošo Sungchoon vadīto kompāniju Victory Records.

Kādu dienu, Sungchoon un Young-jun kautiņa laikā, Young-jun tiek nogalināts. Sungchoon noslēpj slepkavības pēdas, paziņojot, ka noticis skumjš negadījums.

Nelaiķa sieva - Myungja krīt izmisumā, pie tam viņa ir stāvoklī un vēlāk laiž pasaulē dēlu - Sung-jae (Siwon Ryu).

Lai gan Sungchoon ir atraitnis un audzina divus bērnus Min-chul (Byung-hun Lee) un Min-ji, viņš iekāro sava konkurenta sievu, tāpēc, apvārdojot izmisušo sievieti, nolemj to apprecēt un viņas dēlu pasludināt par savējo.

Tai pat laikā, kādā attālā bāreņu namā, dzīvo meitenītes Yeon-soo (Ji-Woo Choi) un Sae-na, kuras jūtas kā māsas, un ir vienmēr gatavas pastāvēt viena par otru. Kādu dienu, bāreņu namā ierodas turīgais Sungchoon kopā ar saviem bērniem, kuri ātri vien iespiežas atmiņā abām nabadzīgajām meitenēm.

Paiet laiks, bērni ir izauguši - Yeon-soo aiziet uz dzīvi lielpilsētā, apsolot tur drīz tikties ar Sae-na. Diemžēl kāds nelaimes gadījums izšķir meitenes, un tās aiziet katra savu ceļu.

Pēc dažiem gadiem, negaidīti abas meitenes nokļūst tiešā saskarnē ar Victory Records kompāniju, kur viņu priekšā stājas divi izskatīgi, bagāti, bet nelaimīgi puiši (Min-chul un Sung-jae), kā arī kaprīzā meita Min-ji...

Sae-na iemīl Sung-jae, un Min-chul iemīl Yeon-soo, tomēr lietas nemaz nav tik vienkāršas...

Tā aizsākas šo cilvēku "skaistās dienas"...

Kad man jāapsēžas un jāuzraksta stāsts, kas risinās seriālā, tās ir vienas vienīgas galvassāpes, jo kā jau noprotat, notikumu ir tik daudz, ka tos nevar iekļaut pāris kodolīgās rindkopās. Bet ceru, ka galvenā ideja ir skaidra. Viens kārtīgs Korejiešu ražojums, romantiski dramatiska stāsta izpausmē, vairāk nekā 24 stundu garumā.

Sākumā notikumi vairāk risinās 70-tajos, 80-tajos gados, tomēr ātri vien pāriet uz mūsdienām (2000. gadu), kurā arī norit visa seriāla pamatdarbība.

Katrs varonis ir izveidots, kā vispusēja personība, kura mainās stāsta izklāsta gaitā. Bet neko daudz sīkāk negribas atklāt - tas spētu sabojāt skatīšanās prieku.

Domājams, tie, kas ir redzējuši Korejas drāmas, un varbūt kādu seriālu, sapratīs, ka šī nav vienkārša ziepene, un ne tuvu ne meksikāņu stilā. Stāsts iespējams, brīžiem ir pārspīlēts, tomēr vairākās vietās aizkustinošs, un pat jautrs.

Tā kā viss grozās ap ierakstu kompāniju, tad liela daļa ainu ir filmētas mūzikas veikaliņā, kurš izrotāts ar 2000. gada popzvaigžņu attēliem, un tas nozīmē arī to, ka bieži fonā dzirdama Britney Spears, BSB un citu pop zvaigžņu mūzika. Jautri! – protams līdz noteiktam brīdim.

"Beautiful Days" sākums ir mazliet mānīgs, un garlaicīgs, tomēr līdz ko darbība nonāk līdz mūsdienām, skatītājs tiek iesūkts vairākos aizraujošos notikumos.

Kas tad ir īpašs šim seriālam – jebšu kas ir tā rozīnīte! Tas noteikti ir pats stāsts, galveno lomu izpildītāji, un sirdi plosošā mūzika, ko izpilda paši aktieri - Jung-hyun Lee un Siwon Ryu, kā arī mūziķis Zero.

Runājot par aktieriem, tad man radās tāds krass sadalījums. Tā kā galvenajās lomās ir četri aktieri, tad 2 no tiem man īpaši simpatizēja (Byung-hun Lee ("All In") un Choi Ji Woo), un 2 no tiem radīja antipātijas (Siwon Ryu un Lee Jung Hyun) (iespējams, dēļ čīkstulīgajām lomām.) Tāpēc skatīšanās noritēja kā pa viļņiem – brīžiem ar lielu interesi, un brīžiem ar skatu griestos.

Vēl tik var piebilst, ka seriāls kļuva populārs vairākās Āzijas valstīs, un tā veidotāji saņēma vairāku kritiķu atzinību, kā arī dažnedažādākos apbalvojumus.

Ko lai saka, seriāls tiem kam patīk romantiskās drāmas, laimīgas beigas un kādu pāris asaru nobirdināšana ekrāna priekšā.

PS. Uzmanību vīriešu kārtas pārstāvjiem – potenciāli labs – alternatīvs veids, kā pavadīt laiku ar daiļo dzimumu.