Skatītāju Vērtējums:

Sieviete, vīrietis, metropole un pilsētas steiga... Abi mīl viens otru, tomēr to starpā sāk rasties nesaskaņas...

Sieviete ir pārlieku greizsirdīga, bet vīrietis sāk maldīties savas miesas vēlmēs.

Sieviete gultā jautā, vai vīrietim ir apnicis viņas ķermenis? Lai gan vīrietis atbild, ka nē, sieviete saprot, ka kaut kas ir jāmaina.

Viņa nolemj spert radikālu soli – izmainīt savu izskatu ar plastiskās ķirurģijas palīdzību.

Kādu dienu sieviete aiziet no vīrieša, viņam par to nezinot.

Pēc sešiem mēnešiem viņa atgriežas jau citā veidolā un vēlas atkal būt kopā ar savu mīļoto, tomēr nezin kā lai viņam pasaka par to, kas noticis...

Kad izdzirdam, ka Kim Ki-duk veido jaunu darbu, mēs sastingstam un gaidām brīdi, kad filma parādīsies uz ekrāniem. Bet sākam skatīties ar nelielu piesardzību, jo nevēlamies piedzīvot vilšanos...

Ilgi gaidītā filma "Time" beidzot ir nonākusi līdz saviem skatītājiem. Šī Ki-duk karjerā ir jau trīspadsmitā un jau paspējusi kļūt par neliela skandāla iemeslu...

Lieta tāda, ka režisors nevēlējās to izrādīt pašmāju skatītājiem – Korejā, bet orientēt tikai uz internacionālo kino vidi un festivāliem. Galu galā filma tika izrādīta arī Korejā, bet iespējams tā ir pēdējā, ko režisors izlaiž pašmājās...

Nerunājot par skandāliem, mēs kārtējo reizi varam pārliecināties par to, ka šis cilvēks kameras otrā pusē ne velti gūst panākumus, jo apzinās ko veido...

"Time" virspusēji norit pietiekami ātrā ritmā, ik pa laikam liekot skatītājam pasmieties, tomēr tā ir tikai virsbūve. Pieņemu, ka daudzi cilvēki tā arī neizlaužas cauri virsbūvei un nespēj palūkoties zem tās...

Zem tās Kim pieķeras lietām, kas skar cilvēka eksistenci... Nē, tā nav izdzīvošana – tā ir sadzīvošana. Vai vīrietis ar sievieti var sadzīvot kopā ilgi un laimīgi? Vai sadzīvošana var notikt bez ērkšķiem un asumiem? Vai pārim var sākt apnikt vienam otra ķermenis? Vai ir nepieciešamas pārmaiņas? Ja jā, tad kādas? Vai pārmaiņas nesīs pozitīvas sekas? Vai varam mīlēt vienu, bet tai pašā laikā iekārot cita miesu?

Eksistence, individualitāte, atzinība, uzticība – tie ir pamatjautājumi, par kuriem tiek runāts filmas zemtekstā...

Kā jau ierasts, tad režisors pielieto savas mākslinieka dotības un ilustrē cilvēku metropoles virpulī.

Šajā darbā par daudzām lietām runā skulptūras. Viena no galvenajām ir skulptūra, kurā attēlotas divas satvertas plaukstas ar pieliktām bezgalībā vedošajām kāpnēm, kuras simbolizē pārvietošanos un pārmaiņas cilvēku dzīvēs...

Un lai gan filmā ietverti vairāki dialogi, lielāko informācijas daļu izklāsta priekšmeti un darbības.

Katrā ziņā Kim var nosaukt par sava veida ģēniju noteiktā jomā. Filma ātri vien ierāva savos notikumos liekot nepārtraukti domāt, baudīt un fantazēt līdz pat darba noslēgumam un arī pēc tā.

Skaistas ainu kompozīcijas, pievilcīgi aktieri, mainīga filmas atmosfēra, melanholiska klaviermūzika, aktuālas mūsdienu sabiedrības tēmas (arī plastiskās ķirurģijas nepieciešamības jautājums) un visbeidzot mulsinošās filmas beigas – tas viss ir šeit...

Ko tur vēl piebilst... Skaists kino, kuru nevar nerekomendēt...