Skatītāju Vērtējums:

Ir 2009. gads, Japānas cilvēki cieš no jaunajām narkotikām, kuru nosaukums ir asins svelme (blood heat).

Šī narkotika darbojas kā supersteroīds, kurš padara cilvēku par fiziski daudz spēcīgāku, nekā viņš ir patiesībā. Bet ja šo narkotiku pārdozē, tad cilvēkos rodas slepkavnieciskas tieksmes...

Detektīvs Aguri Katsuragi (Sho Aikawa) mēģina atrast šo narkotiku izplatības epicentru un notvert galvenos vaininiekus, tādēļ palīgā tiek aicināts Joe Jinno (Kane Kosugi) – izbijis karotājs, kurš atrodas ieslodzījumā par nepakļaušanos pavēlēm...

Galvenais ļaundaris, jeb narkotiku izplatītājs ir Tokijas pazemes pavēlnieks Kenji (Masaya Kato), kuram pieder vieta, kas tiek dēvēta par muskuļu celtni (muscle dome). Tā ir arēna, kurā cilvēki cīnās par dzīvību un nāvi...

Abi policisti nolemj sagūstīt Kenji, tomēr iekļūst apšaudē, kuras sekas ir dramatiskas...

"Muscle Heat" jeb "Blood Heat" ir tāds kā japāņu centiens ieskriet amerikāņu stila spriedzes filmu jeb mums tuvāk zināmā bojeviku žanrā.

Galvenajās lomās ņemot cīņu speciālistu Kane Kosugi (kurš pēc karjeras pauzes ir atgriezies), filmai vajadzētu sist augstu noti.

Un tā tiešām iešvanko Japānas spriedzes žanru ar šo to svaigu. Pie tam Kane izpildot pašam visus kaskadiera trikus un talkā ņemot pazīstamos Sam Wong, Chan Man-Ching un Ken Low, tiek radītas augstas klases reālas un akrobātiskas cīņu ainas.

Tomēr ar to ir par maz! Iespējams ne visiem, tomēr daļai skatītāju noteikti.

No stāsta viedokļa filma līdzinās vecajām labajām Van Damme filmām, kur cīņu speciālisti tika sadzīti vienuviet, un lielāko daļu filmas laika ar sitieniem masēja viens otru līdz brīdim, kad tika atrasts uzvarētājs.

Tieši šo filmu dežavu sajūtas mani nepameta visu "Muscle Heat" ritēšanas laiku. It kā ir mēģināts parādīt mīlestību, drāmu, bet no tā nekas sakarīgs nesanāk. Izņemot cīņas, pārējie elementi ir virspusēji un ne īpaši baudāmi.

Ja ir doma noskatīties bezsmadzeņu bojeviku, tad filma ir īstā izvēle, tomēr nemeklējiet tur kaut ko citu...