Skatītāju Vērtējums:

Atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki nav nosviestas un karš turpinās...

Visa Japāna ir sadalījusies divos slāņos: karā cietušie - nabadzīgie iedzīvotāji un izklaides sfēras darbinieki, kuri uzkundzējušies pār tautu un tās sapņiem...

Izawa (Tadanobu Asano) ir kautrīgs, kluss un noslēgts televīzijas darbinieks, kurš dzīvo kopā ar vienkāršajiem cilvēkiem un katru rītu dodas darba gaitās uz lielo televīzijas centru Media Station...

Media Station kontrolē lielāko daļu izklaides sfēras un tās zvaigzne ir pievilcīgā un izlepusī Ginga (Reika Hashimoto)...

Izawa tiek pakļauts Gingas iegribām, tādēļ viņam nākas piedzīvot dažādus nežēlīgus pazemojumus.

Bet pats Izawa dzīvo savā fantāzijas pasaulē ar kuras palīdzību viņš saskata lietas daudz citādākā rakursā...

Sirreālisma meistardarbs vai murgs? Tāds ir jautājums, kurš parādās pēc Makoto Tezuka režisētā darba “Hakuchi” noskatīšanās...

Diezgan pretrunīgs režisora darbs, kurš savā būtībā nes vairākus zemtekstus, to skaitā arī Bībeles citēšanu...

Tezuka vēlējies parādīt cik daudz mūsdienās mēdiji spēj kontrolēt cilvēkus un to ikdienu...

Runājot par darbu, Tezuka citē reālu atgadījumu: “Kāds fotogrāfs reiz ieguva Pulicera balvu par fotogrāfiju, kurā bija attēlots mazs zēns, kuram uzbrūk vanags... Bet kad fotogrāfs kļuva populārs, cilvēki sāka jautāt: “Kāpēc tu tajā laikā fotografēji, nevis palīdzēji bērnam?” Galu galā šis fotogrāfs izdarīja pašnāvību...”

Šādas tēmas apraksta šo Ango Sakaguchi sarakstīto sirreālistisko ar datorgrafiku piesātināto darbu...

Protams, ka galveno lomu filmā atveido neviens cits, kā Tadanobu Asano, kuram vienmēr ir paticis eksperimentēt ar savām lomām...

Bet ne tikai pieredzējušais Asano uz ekrāna izskatās labi, ekvivalenti nospēlē jaunā Japānas modele Reika Hashimoto, kurai, manuprāt, ir paredzama aktrises izaugsme un popularitāte...

Man īpaši nekad nav patikušas sirreālistiskas filmas, vismaz tās, kurās šis stāstu elements ir lielās devās, tomēr šajā darbā bija kaut kas pievilcīgs un interesants...

Viena interesanta lieta noteikti, ka ir digitālās informācijas daudzums, ko režisors ietvēris gandrīz visās ainās, attiecīgi arī kinematogrāfija kopumā bija augstā līmenī...

Šo filmu ieteiktu noskatīties tiem, kas nebaidās eksperimentēt ar šo mākslas veidu – visnotaļ interesants piedzīvojums...