Skatītāju Vērtējums:

Vietā ko sauc par Nam Xuong dzīvoja sieviete ar savu vīru un nesen piedzimušo bērnu…

Kādu dienu vīru aizsauc armija, bet sieviete ar bērnu paliek gaidīt to atgriežamies… Sieviete veic visus mājas darbus un viena pati uzņemas bērna audzināšanu.

Iet laiks, tomēr vīrs neatgriežas…

Kādu vakaru, kad vējš uzmodināja bērnu, tas sāka skaļi raudāt un vienīgais, kā māte varēja to nomierināt bija norādot uz savu sveču gaismā radušos ēnu pasakot, ka tas ir bērna tētis, kurš parūpēsies par viņu drošību…

Nākamā vakarā bērns varēja normāli aiziet gulēt tikai, ka ieraudzīja “tēvu” uz sienas, kurš parūpējās par viņu drošību...

Kopš tās dienas bērns uzskatīja, ka viņa tēvs ir ikvakara sveču gaismā parādījusies mātes ēna...

Tomēr kādu dienu mājās ierodas tēvs...

Kad režisors Anh Hung Tran vēl bija students, kā diplomdarbu viņam bija nepieciešams radīt kādu īsfilmu, tad, lūk, viņš uzņēma šo “Femme Mariée De Nam Xuong” – diezgan nepazīstamu tomēr režisora pirmo nopietno sniegumu.

Par filmas scenāriju kalpoja sena Vjetnamiešu leģenda par kādas sievietes traģisko mūžu...

Filma praktiski ir mēma, ja neskaita pāris vārdus, attiecīgi nekādi garie dialogi un sižeta izklāsts.

Lai gan režisors ekranizē šo stāstu pietiekami meistarīgi, tomēr, lai to spētu novērtēt ir jāzina pati leģenda.

Pietiekami veiksmīga režisora debija.