Skatītāju Vērtējums:

Japāņu režisora Akiras Kurosawas 8 sapņu attēlojums filmā...

Sapņi sākot ar jaunu puiku, kurš sastopas ar nocirsto koku gariem, kalnu kāpējiem, kuri nomaldījušies vētrā un kurus izglābj spoks un beidzot ar militāristu, kurš sastop savu cīņu biedru spokus un tūristu, kurš ceļo pa Vincenta Van-Goga darbiem.

Viens no pēdējiem Akiras Kurosawas darbiem, diemžēl jāatzīst, ka manā skatījumā visai neveiksmīgs...

Astoņi atsevišķi stāsti, kuros arī dominē personība "Es", kas arī droši vien nozīmē pašu Kurosawu.

Filma liekas attēlota hronoloģiskā secībā, tas ir pirmās divas daļas (sapņi) ir Kurosawas bērnība, kas vēlāk pārvēršas par pieaugušā cilvēka sapņiem.

Iepriekš pieminētajā sapnī par Vinncentu Van Gogu, spilgti var redzēt Kurosawas cieņu pret šī mākslinieka darbiem (būtībā, arī viens no krāsainākajiem un, manuprāt, interesantākajiem sapņiem).

Filmā tiek aizskartas vairākas tēmas, tādas kā karš ("The Tunnel"), piesārņojums - kodolieroču posts ("Mt. Fuji in Red" un "The Weeping Demon"), kuri rada tādu kā apokaliptisku pieskaņu.

Režisors izceļ cilvēku muļķību un postu ko tie paši nodara sev un vienā no pēdējiem sapņiem parāda pasauli tādu, kādu Kurosawa to vēlētos redzēt ("Village of the Watermills") - mierīga, harmoniska, laimīga, veselīga dzīve saskaņā ar dabu. Šis sapnis arī noslēdz filmu uz gaišās nots...

Nav īstenībā ticības tam, ka šie ir reālie Kurosawas sapņi vai vienkārši pārdomas, ja arī tie ir sapņi tad droši vien režisors ir kaut ko pielicis klāt, jo liekas parasti cilvēki neatceras sapņus līdz tādai detalizācijas pakāpei...

Runājot par pāris daļām, tādām kā "Village of the Watermills" un "Crows", tad tās ir tiešām skatāmas un vizuāli izveidotas Kurosawas stilā, tomēr tās ir tikai divas no astoņām, tādēļ, kopumā filmu vērtēju, kā neizdevušos...

Lēna un brīžiem pat garlaicīga tādēļ diemžēl, ja vēlaties iepazīties ar Kurosawas darbiem, tad nesāciet ar šo filmu...