Skatītāju Vērtējums:

Matsumoto (Hidetoshi Nishijima) vēlas apprecēt sava darba devēja meitu, jo viņa vecāki izdara uz viņu spiedienu, pie tam Matsumoto pēc kāzām būtu nodrošināta lieliska nākotne finansiālā ziņā...

Bet viņa patiesā mīlestība Sawako (Miho Kanno) uzzinot to, "sabrūk" un tieši pirms kāzām, mēģina izdarīt pašnāvību.

Kad Matsumoto uzzin par šo atgadījumu, viņš bēg no kāzām, lai uzmeklētu Sawako...

Ierodoties slimnīcā un uzmeklējot Sawako, viņš redz ko ir nodarījis, jo meitenes prāts pēc pašnāvības mēģinājuma, ir sašķelts, un no viņas pašas ir palikusi tikai ēna.

Matsumoto, vainas un mīlestības mudināts, savā uzraudzībā ņemot, izraksta Sawako no slimnīcas un viņi abi uzsāk savu traģisko ceļojumu, lai atgūtu savas pazaudētās dzīves...

Paralēli šim stāstam, divos citos, jakuzas boss mēģina atrast savu jaunības mīlestību, kā arī stāsts par popzvaigznes un viņu fanu dzīvēm...

Nolādētā mīlestība un dzīve kā lellēm...

Kritiķi par šo filmu izsakās, ka tā ir reizē labākā un sliktākā Kitano filma, jo tai ir ļoti liels daudzums piekritēju, bet arī ir daudzi, kuriem šī filma nepatīk.

Lai gan fokusējas uz Matsumoto un Sawako, tomēr šajā darbā ir vēl daži blakus stāsti, kuri ietver sevī citus personāžus un citus stāstus, bet par vienu un to pašu tēmu.

Stāsts par j-pop fanu un viņa mīlestību pret savu elku, kā arī stāsts par jakuzu, kurš satiek savu jaunības mīlestību...

Filma izceļas arī ar prefektu kameru darbu, lēno darbību un estētisko baudu, kuru var gūt no visdažādākajām lietām Kitano skatījumā.

Slikta vai laba - lemiet paši...manā uztverē ļoti veiksmīga filma, kurā 50% ir vizuālā saruna ar skatītāju.